2017-tajā izlasītais.

2017. aizvadīts ļoti slinki lasīšanas jomā... Gada iesākumā izlasītas 2 grāmatas un tad lasīšanas tukšums, kurā tika iesāktas ļoooooti daudzas grāmatas, bet netika veltīts pietiekami liels spēks, lai tās pabeigtu. Un atbraucot uz šejieni, pirmais mēnesis bija brīvs un tad varēja atvilkt elpu no garā vasaras skrējiena un ļauties lasīšanas priekam. Tad nu tika izlasītas gana daudz grāmatas no Annas Skaidrītes Gailītes. Ne visas, citas vēl stāv plauktā un gaida savu kārtu šajā gadā... 

2017. gada mērķis bija 40 grāmatas. Nu ne tuvu tur netiku. Tikai 15 izlasījās, un tā pat sanāca pacelt šo skaitli ar 4 fotogrāmatām. Ne, ne, ne, nešmaucos, nebija tikai fotogrāfijas. Ar gana daudz tekstu, bet pietiekami, lai varētu izlasīt vienā dienā. Daudz no tā iemācījos, par kompozīciju, gaismu un rāpošanu caur ērkšķiem, lai gūtu sasniegumus. Vienmēr šķiet interesanti lasīt biogrāfijas, jo tad var iepazīt cilvēku vispatiesāk.. 

Un 2018. gadā turpināšu iesākto, mērķis paliek nemainīgs - 40 grāmatas.. Un prieciņs, ka jau 2 šogad ir izlasītas. Varētu jau vairāk bijis, bet arī 2 jau ir labi... Pagaidām viss pēc plāna, ceru, ka tā turpināsies arī tālāk.. 

Lielos lēcienos pāri aizvadītajam 2017. gadam.

Man pašai vienmēr interesanti atskatīties uz šiem atskatu postiem, jo tad var viegli redzēt svarīgāko.
Centos izvlikt no šī piepildītā pārmaiņu gada to, kas vissvarīgākais bijis.

Gadu sāku ar skaistu ballīti svinot BJC 50. jubileju. Kopā ar vislabāko kompāniju..

Turpinājumā tā lieliskā sajūta būt uz lielās kultūras nama skatuves un darīt to, kas sirdij tuvs. Teātris... Es savā patiesajā būtībā - lēcu un skrēju apkārt kā atsperīgs tīģeris. Nez vai man tik kārtīgs make - up kādreiz uz sejas ir bijis.

Turpinājumā tāds nieks kā Žetonvakars un saņemts skolas žetons. Tāds atspēriena punkts pēdējam lielajam solim uz skolas absolvēšanu.

Pirmo reizi ietrāpīju arī televīzijā pagorīties. Lai nu kā, bet interesanta pieredze ieguvās. Gudrākā jau neesmu, bet laikam tomēr gana gudra, ja jau tur iemaldījos.

Kā nu ne, ja es nedzīvošos vairāk pa Rīgu nekā pa mājām. Aprīlī atkal iemaldījos Jauniešu Saeimā un satikos ar deputātiem un pati jutos kā deputāts. Nu patīkami tomēr, greznā krēslā iesēsties.

Sanāca savu dzimšanas dienu svinēt Tallinā kopā ar lieliskiem draugiem. Naksnīgas sarunas un pastaigas un ārkārtīgi daudz smieklu... 

Un pienāca arī tas lielais laimes brīdis, kad iziet pa skolas durvīm ar puķu klēpi rokās un priecāties, ka savi 12 izglītības gadi ir aizvadīti.

Tā nu sagadījās, ka no Jauniešu Saeimas jau 2 gadus pēc kārtas izaugu līdz pašvaldību vēlēšanām.. Paldies tiem 38 balsotājiem, kas pret manu vārdu ievilka plusiņu. Liels, liels piedzīvojums un mega daudz pieredzes politikas lauciņā iebira... Šī mana oficiālā foto, ko pati ieliku sevis veidotajā partijas avīzē un bukletā.

Pa vidu starp jūniju un jūliju bija tā lieliskā iespēja doties piedzīvojumā uz Spāniju un pārstāvēt Latviju projektā "Ideas Powered" un mācīties par autortiesībām un patentēšanu. Redzēju palmas, satiku ietekmīgus cilvēkus un atradu arī Latvijas karogu, pašā viducī.

Šī vasara bija vislabākā no vislabākajām. Kopā ar lieliskiem cilvēkiem aizvadītas 5 nometnes... Strādāts vaiga sviedros, smiets līdz asarām un bērniņi un jaunieši audzināti un iegūta vēl milzīgāka pieredze.. Viss tik aizraujošs likās, ka prieks uz visām pusēm.

Augustā bija tā lielākā laime būt klāt mirklim, kad izskanēja burvīgie vārdi, ka Madona ir ieguvusi Jauniešu galvaspilsētas titulu... Prieks un neaizmirstams gandarījums, ka visi spēki, kas tajā tika ielikti, nav bijuši velti.

Pienāca augusta noslēgums un bija laiks lēkt iekšā savas dzīves lielākajā pārmaiņā. Pārcelties uz Vāciju nebija joka lieta, bet aizraujošs notikums...

Un tad lielās studijas sākās. Informācijas un komunikāciju dizains. Izklausās tik nopietni, cik tas arī ir. Un brīvā laikā iedvesmu vislabāk smeļos mežā staigājoties. Nav jau tas, kas Latvijas valsts meži, bet arī šeit mežā ir savs skaistums... 

Pa vidu starp lekcijām, izrāvos un aizmirsos un atgriezos mājās un aizskrēju uz mīļu pasākumu, kurā sanāca būt nominētai 3 nominācijās un būt arī uz sponsoru sienas, jo savu darbu ieguldīju gana daudz, lai viss izskatītos skaisti. Arī tie diplomiņi, kas man rokās.

Un tad uz mazu mirkli atpakaļ studijās ielecu, bet tad gada nogalē uz Ziemassvētkiem kopā ar ģimeni.. Mierīgi un mīlīgi visi atkal kopā.. Ar sniegu aiz loga, un mirdzošu eglīti istabā.

Tāds nu bijis šis piepildītais, aizraujošais un pārmaiņu bagātais 2017. gads...
Un 2018. iesācies nemaz ne tik slikti, ar dažādiem piedzīvojumiem un atklājumiem...
Prieks par tiem cilvēkiem, kas ir bijuši ar mani kopā visa gada garumā un tiem, kas bijuši tikai kādu mirkli...  Bet prieks un gandarījums atskatīties uz to visu, kas bijis...
Paldies, ka izlasīji tik tālu..
Ta jau redzēs, kāds būs 2018. gads, to redzēsim decembrī...

Klusums. atkal? Varbūt vairāk nē.

Vienmēr man ir doma kādu ziņu šeit ierakstīt, kāds jau plāns, galvā izdomāts, bet atverot vaļā lapu ir tas vecais decembra datums, un tad tā sirdsapziņa pieklauvē un saka, ai, ai, ai, tik sen neesi rakstījusi, un tad tā lapa klusiņām aizverās ciet un klusums paliek vēl dziļāks un datums vēl vecāks.
Un mammas mūžīgais jautājums, kad blogu rakstīsi?  nu nezinu, kad būs iedvesma, tad uzrakstīš' kaut ko.

Un parasti tā iedvesma nāk nakts vidū. Šoreiz nedaudz laicīgāk.
Epastā katru nedēļu saņemot bezmaksas labumus, šonedēļ iekritis bezmaksas bloga templeits - jeb izskats. Nu nodomāju, ka ja jau tāds liktens, tad jau laikam ir laiks pieķerties šim bubulim, kas biksta, bet neaizbiksta līdz galam...

Jauna galvene, jauns sākums, jauns gads un tamlīdzīgi...

Uzrakstīšu i solīto gada apskatu, i solītās apņemšanās, i visu citu, kas kādreiz prātā ir bijis...
Radošās domas mani šogad tversta uz visām pusēm, un pirmā roka šobrīd universitātes darbiem, jo tak esmu apņēmīgs students, ne par velti traucos 1900 km prom no savas ierastās mājas. Ļoti patīk man šīs universitātes programmas paņēmiens, visu caur praktisko apgūt. No 7 kursiem tikai 1 ir rakstisks eksāmens. Citā eseja, citā fotogrāfijas, citā visi zīmējumi, citā visa semestra radošie darbi jāiesniedz un tā nu tas semestris beigsies. Tam sekos mēnesi garas brīvdienas, kuru laikā ceru atrast praksi, kurā nostiprināt zināšanas un iegūt arī jaunas.
Ja nu kādam derētu attālināts darbinieks dizaina jomā, vai digitālos darbos, droši var man ziņu mest un esmu diezgan droša, ka palīdzēšu.

Rekur viens mazs saulains selfijs no ezera, kurš man mīļā vietā šeit Kamp Lintfort... :)

Netflix ziemassvētku filmas.

Kā jau īsts students, lai izvairītos no darbiem, skatos filmas... Paralēli turpinu slinkot.
Bet beidzot saņēmos un nolēmu pieņemt lēmumu, un atteicos no spotify premium, lai ietaupītu 7 eiro un tā vietā reģistrējos netflix, kurš maksā 8 eiro mēnesī... (Spotify premium atteikšanos es diezgan nožēloju un ir diezgan daudz situāciju, kad saprotu cik daudz to patiesībā izmantoju, jo iphone life nāk kopā ar to, ka mūzika iegūstama tikai oficiāli, un spotify premium manā skatījumā ir izcilākais variants, bet ne par to šoreiz stāsts)...


Esmu tas cilvēks, kurš jau kopš novembra vidus nēsā Ziemassvētku džemperus. Skaitīju, ka kopā šobrīd man ir 4 dažādi džemperi. Un es mīlu sniegu un priecājos par katru Ziemassvētku rotājumu, ko redzu gan pilsētā, gan universitātē. Un kā gan labāk iegūt Ziemassvētcīgo sajūtu, ja ne skatoties filmas?
Tā kā tagad man ir savs netflix profils, tad nu ķēros klāt visam tam, kas tur ir pieejams.
Un tad sekoja vilšanās... Nevienas īstās Ziemassvētku klasikas tur nav, un tās, kas ir - naivas, muļķīgas, sliktu aktieru izpildījumā pasniegtas filmas, par naivām situācijām - uzrodas ziemassvētku vecītis, kurš apsola izpildīt vienu kvēlāko vēlēšanos, un uz 48 stundām uzrodas īpaša drosmes spēja un sieviete sabojā visas darba attiecības un visu savu sasniegto un tad pēdējās piecās minūtēs no filmas viņa visu salabo un apprecas ar savu priekšnieku.
Es jau nesaku, ka dzīvē nekas tāds nenotiek, bet nu man tas ir pārāk naivi.
Gribu redzēt to pašu Viens pats mājās, kurš visiem jau ir tik ļoti apnicis, bet laikam šobrīd saprotu, ka tā ir viena no filmām, kas patiesi pa īstam, pa riktīgo dod to Ziemassvētku sajūtu...
Nu neko..

Te sarakstiņš ar filmām, kas noskatītas Netflix saistībā ar ziemassvētkiem -

Christmas Prince - par žurnālisti, kas nelegāli ielaužas pilī un stalko princi. Beigās viņi aprecas.
A wish for Christmas - vēlas drosmi un 48 stundās visu sabojā, beigās aprecas ar savu priekšnieku.
Merry Kissmas - liftā bučojas ar svešinieku, kurš galu galā kļūst par viņas nākamo vīru, jo izšķiras no tagadējā saderinātā cilvēka, kurš viņu izmanto kā menedžeri.
I'll be home for Christmas - uz nerviem krītoša maza meitenīte cenšas savest savu mammu kopā ar advokātu, kurš izrādās ir palīdzējis sievietes tēvam tikt galā ar problēmām. Laikam lieki piebilst, ka beigās viņi saderinās.
A dogwalkers Christmas tale - meitene ved pastaigāties bagātas ģimenes suni, sastop citu "suņu staidzinātāju", kuru viņa ienīst, bet tad uzrodas problēma, ka suņu parks tiks likvidēts, un tā vietā cels spa. Viņa iesaistās parka aizsardzībā, un atkal - beigās paliek kopā ar suņu staidzinātāju.
Angels in the snow - ģimene, kuras attiecības ir problemātiskas dodas brīvdienās uz meža būdiņu, pie viņu duvīm uzrodas cita ģimene. Vētras laikā viņi pavada kopā laiku un attiecības tiek salabotas. Vēlāk izrādas, ka ģimene ir gājusi bojā un vētras laikā viņi bija kopā ar enģeļiem.
How Sarah got her wings - sievieti notriec autobuss un viņa nonāk debesīs, bet tā kā viņas vārds nav ierakstīts paradīzes sarakstā, viņu sūta atpakaļ uz Zemi kā enģeli, pie sava bijušā, lai atrisinātu problēmas un iekļūtu paradīzē. Viņa visu izdara pareizi ar kādu piekto mēģinājumu un tad saprot, ka vēl negrib mirt un viņu laimīgi aizsūta atpakaļ uz Zemi un viņu autobuss tomēr nenotriec.

Lūk tās bija naivās un ne tik aizraujošās filmas.
Tagad arī kaut kas pozitīvāks, un filmas, kas man tomēr patika...

The spirit of Christmas - advokāte dodas uz māju, kurā "spokojas", lai pārliecinātos par spokiem, tos likvidētu un māju varētu veiksmīgi pārdot. Viņa atklāj, ka tas ir tāds kā pusspoks un cenšas atrisināt viņa gandrīz 100 gadus seno pagātni, lai viņš varētu mierīgi doties prom.
Filmā patika kaut kas neaprakstāms un laikam tie mazie vēsturiskie mirklīši un sajūtas no 50tajiem gadiem...

The Family stone - filma redzēta, bet patīkama. Par to, ka viens no lielas ģimenes brāļiem ved rādīt savu topošo līgavu ģimenei, kura nav apmierināta ar viņa izvēli. Galu galā viss sajaucas un viņš paliek kopā ar viņas māsu, tikmēr "gandrīz līgava" paliek kopā ar viņa brāli.
Tāda klasisko aktieru buķete - Sarah Jessica Parker, Diane Keaton, Dermot Mulroney un tāaa..

Miracle on 34th street - veca filma, par kuru bieži dzirdēju un lasīju internetā. Liekas, ka tai ir daudz versiju, bet skatījos to, kas Netflix pieejama. Tātad notiek Ziemassvētku parāde uz ielas un tur nepieciešams Ziemassvētku vecītis, kurš ir ĪSTAIS ziemassvētku vecītis. Iekuļas problēmās un advokāts nāk palīgā. Laikam vislabākais no tā visa ir mazā aktrisīte Mara Wilson, kuru es pazīstu kā Matildi.

Protams, viena lieta, ar ko nekad nevar kļūdīties - multfilmas.
Rise of Guardians - visu svētku aizstāvji, kā Zobu feja, Lieldienu zaķis, Sapnītis, Ziemassvētku vecītis ir briesmās, ka bērni viņiem vairs neticēs. Vienīgais, kurš to var glābt ir Džeks Lausks. Nu tik skaista multfilma, ka nevar beigt skatīties.
Arthur Christmas - modernajā Ziemassvētku vecīša misijā tiek aizmirsts viens bērns. Visiem vienalga, bet Artūrs ir vienīgais, kam šis bērns rūp. Viņš kopā ar veco vecīti dodas nogādāt dāvanu. Caur grūtībām un problēmām viņš to paveic un kļūst par nākamo Ziemassvētku vecīti....

Tādi nu ir mani īsie filmu apraksti divos teikumos..
Kopsummā, 7 filmas nepatika, 5 patika... Vilšanās laikam...
Bet turpināšu skatīties vēl tās filmas, kas ir neredzētas ar cerību, ka drīz nāks kas labāks...

Paldies, ka izlasīji tik daudz, un es pilnīgi saprotu, ka varbūt tieši Tev ir citādāks viedoklis par šīm filmām, bet šis ir mans un tā tas ir.. Nepatīk un viss. :)

Priecīgus Ziemassvētkus.
Čau.

Kā es mainījos šajā gadā?

Šodien kaut ko iesmējām, un iegāju Twitter. Sen nebiju tur bijusi un tad nu šodien nolēmu varbūt to atgriezt dzīvē?! Kur twitteris ir pazudis no mūsu dzīves? Tā taču bija tik jauka platforma, kur izpausts savu mazo domiņu nedaudzās rakstzīmēs...
Tur klejojot redzēju jauno izaicinājumu kas klīst apkārt...

Gada noslēguma izaicinājums
Augšupielādē 2 fotogrāfijas, vienu no gada sākuma, otru no gada nogales, lai redzētu cik daudz esi izmainījies.
ietago 10 cilvēkus..

Nezinu cik veiksmīgas tās bildes izvēlētās, bet nu es pati sevī redzu dažas atšķirības... :) 

Bilde pa kreisi uzņemta februāra sākumā. Pa labi, dažas dienas atpakaļ, 1. decembrī...

Tagot nevienu netagošu, bet, protams, iedrošinu atskatīties uz sevi šajā gadā. Ne tikai izskatā, bet arī rīcībā, darbībās, notikumos un tamlīdzīgi. Gada nogale ir mans mīļākais laiks un gan jau arī blogā būs raksti par aizvadīto, piedzīvoto un to, kas plānots tālāk... :)

(cerēsim, ka šis nebūs kārtējais solījums, ko nepildīšu. Varbūt jāplāno to mainīt nākamajā gadā? hm. ok. )

Labi, čau. :) 

Ja Tu visu laiku runāsi...

Ja Tu visu laiku runāsi, Tu nekad nedzirdēsi, kas citiem ir sakāms...

Man, laikam, vislabāk patīk filmēt video 10-15 minūtēs. Apiet, apbraukt apkārt ezeram, noķert putnus dažādos rakursos, piesēst uz soliņa un filmēt timelapsu un palasīt grāmatu. Apskatīties apkārt uz maziem sīkumiem, kam ikdienas steigā paskrienam garām, kā pašsaprotamām lietām.
Rudens. Ir taču skaisti.

Un kārtējā nakts iedvesma neļauj doties gulēt... :)