27 janvāris 2018

2017-tajā izlasītais.

2017. aizvadīts ļoti slinki lasīšanas jomā... Gada iesākumā izlasītas 2 grāmatas un tad lasīšanas tukšums, kurā tika iesāktas ļoooooti daudzas grāmatas, bet netika veltīts pietiekami liels spēks, lai tās pabeigtu. Un atbraucot uz šejieni, pirmais mēnesis bija brīvs un tad varēja atvilkt elpu no garā vasaras skrējiena un ļauties lasīšanas priekam. Tad nu tika izlasītas gana daudz grāmatas no Annas Skaidrītes Gailītes. Ne visas, citas vēl stāv plauktā un gaida savu kārtu šajā gadā... 
2017. gada mērķis bija 40 grāmatas. Nu ne tuvu tur netiku. Tikai 15 izlasījās, un tā pat sanāca pacelt šo skaitli ar 4 fotogrāmatām. Ne, ne, ne, nešmaucos, nebija tikai fotogrāfijas. Ar gana daudz tekstu, bet pietiekami, lai varētu izlasīt vienā dienā. Daudz no tā iemācījos, par kompozīciju, gaismu un rāpošanu caur ērkšķiem, lai gūtu sasniegumus. Vienmēr šķiet interesanti lasīt biogrāfijas, jo tad var iepazīt cilvēku vispatiesāk.. 

Un 2018. gadā turpināšu iesākto, mērķis paliek nemainīgs - 40 grāmatas.. Un prieciņs, ka jau 2 šogad ir izlasītas. Varētu jau vairāk bijis, bet arī 2 jau ir labi... Pagaidām viss pēc plāna, ceru, ka tā turpināsies arī tālāk.. 



24 janvāris 2018

Lielos lēcienos pāri aizvadītajam 2017. gadam.

Man pašai vienmēr interesanti atskatīties uz šiem atskatu postiem, jo tad var viegli redzēt svarīgāko.
Centos izvlikt no šī piepildītā pārmaiņu gada to, kas vissvarīgākais bijis.

Gadu sāku ar skaistu ballīti svinot BJC 50. jubileju. Kopā ar vislabāko kompāniju..
Turpinājumā tā lieliskā sajūta būt uz lielās kultūras nama skatuves un darīt to, kas sirdij tuvs. Teātris... Es savā patiesajā būtībā - lēcu un skrēju apkārt kā atsperīgs tīģeris. Nez vai man tik kārtīgs make - up kādreiz uz sejas ir bijis.
Turpinājumā tāds nieks kā Žetonvakars un saņemts skolas žetons. Tāds atspēriena punkts pēdējam lielajam solim uz skolas absolvēšanu.
Pirmo reizi ietrāpīju arī televīzijā pagorīties. Lai nu kā, bet interesanta pieredze ieguvās. Gudrākā jau neesmu, bet laikam tomēr gana gudra, ja jau tur iemaldījos.

Kā nu ne, ja es nedzīvošos vairāk pa Rīgu nekā pa mājām. Aprīlī atkal iemaldījos Jauniešu Saeimā un satikos ar deputātiem un pati jutos kā deputāts. Nu patīkami tomēr, greznā krēslā iesēsties.
Sanāca savu dzimšanas dienu svinēt Tallinā kopā ar lieliskiem draugiem. Naksnīgas sarunas un pastaigas un ārkārtīgi daudz smieklu... 

Un pienāca arī tas lielais laimes brīdis, kad iziet pa skolas durvīm ar puķu klēpi rokās un priecāties, ka savi 12 izglītības gadi ir aizvadīti.
Tā nu sagadījās, ka no Jauniešu Saeimas jau 2 gadus pēc kārtas izaugu līdz pašvaldību vēlēšanām.. Paldies tiem 38 balsotājiem, kas pret manu vārdu ievilka plusiņu. Liels, liels piedzīvojums un mega daudz pieredzes politikas lauciņā iebira... Šī mana oficiālā foto, ko pati ieliku sevis veidotajā partijas avīzē un bukletā.
Pa vidu starp jūniju un jūliju bija tā lieliskā iespēja doties piedzīvojumā uz Spāniju un pārstāvēt Latviju projektā "Ideas Powered" un mācīties par autortiesībām un patentēšanu. Redzēju palmas, satiku ietekmīgus cilvēkus un atradu arī Latvijas karogu, pašā viducī.

Šī vasara bija vislabākā no vislabākajām. Kopā ar lieliskiem cilvēkiem aizvadītas 5 nometnes... Strādāts vaiga sviedros, smiets līdz asarām un bērniņi un jaunieši audzināti un iegūta vēl milzīgāka pieredze.. Viss tik aizraujošs likās, ka prieks uz visām pusēm.
Augustā bija tā lielākā laime būt klāt mirklim, kad izskanēja burvīgie vārdi, ka Madona ir ieguvusi Jauniešu galvaspilsētas titulu... Prieks un neaizmirstams gandarījums, ka visi spēki, kas tajā tika ielikti, nav bijuši velti.

Pienāca augusta noslēgums un bija laiks lēkt iekšā savas dzīves lielākajā pārmaiņā. Pārcelties uz Vāciju nebija joka lieta, bet aizraujošs notikums...
Un tad lielās studijas sākās. Informācijas un komunikāciju dizains. Izklausās tik nopietni, cik tas arī ir. Un brīvā laikā iedvesmu vislabāk smeļos mežā staigājoties. Nav jau tas, kas Latvijas valsts meži, bet arī šeit mežā ir savs skaistums... 
Pa vidu starp lekcijām, izrāvos un aizmirsos un atgriezos mājās un aizskrēju uz mīļu pasākumu, kurā sanāca būt nominētai 3 nominācijās un būt arī uz sponsoru sienas, jo savu darbu ieguldīju gana daudz, lai viss izskatītos skaisti. Arī tie diplomiņi, kas man rokās.

Un tad uz mazu mirkli atpakaļ studijās ielecu, bet tad gada nogalē uz Ziemassvētkiem kopā ar ģimeni.. Mierīgi un mīlīgi visi atkal kopā.. Ar sniegu aiz loga, un mirdzošu eglīti istabā.

Tāds nu bijis šis piepildītais, aizraujošais un pārmaiņu bagātais 2017. gads...
Un 2018. iesācies nemaz ne tik slikti, ar dažādiem piedzīvojumiem un atklājumiem...
Prieks par tiem cilvēkiem, kas ir bijuši ar mani kopā visa gada garumā un tiem, kas bijuši tikai kādu mirkli...  Bet prieks un gandarījums atskatīties uz to visu, kas bijis...
Paldies, ka izlasīji tik tālu..
Ta jau redzēs, kāds būs 2018. gads, to redzēsim decembrī...


22 janvāris 2018

Klusums. atkal? Varbūt vairāk nē.

Vienmēr man ir doma kādu ziņu šeit ierakstīt, kāds jau plāns, galvā izdomāts, bet atverot vaļā lapu ir tas vecais decembra datums, un tad tā sirdsapziņa pieklauvē un saka, ai, ai, ai, tik sen neesi rakstījusi, un tad tā lapa klusiņām aizverās ciet un klusums paliek vēl dziļāks un datums vēl vecāks.
Un mammas mūžīgais jautājums, kad blogu rakstīsi?  nu nezinu, kad būs iedvesma, tad uzrakstīš' kaut ko.

Un parasti tā iedvesma nāk nakts vidū. Šoreiz nedaudz laicīgāk.
Epastā katru nedēļu saņemot bezmaksas labumus, šonedēļ iekritis bezmaksas bloga templeits - jeb izskats. Nu nodomāju, ka ja jau tāds liktens, tad jau laikam ir laiks pieķerties šim bubulim, kas biksta, bet neaizbiksta līdz galam...

Jauna galvene, jauns sākums, jauns gads un tamlīdzīgi...

Uzrakstīšu i solīto gada apskatu, i solītās apņemšanās, i visu citu, kas kādreiz prātā ir bijis...
Radošās domas mani šogad tversta uz visām pusēm, un pirmā roka šobrīd universitātes darbiem, jo tak esmu apņēmīgs students, ne par velti traucos 1900 km prom no savas ierastās mājas. Ļoti patīk man šīs universitātes programmas paņēmiens, visu caur praktisko apgūt. No 7 kursiem tikai 1 ir rakstisks eksāmens. Citā eseja, citā fotogrāfijas, citā visi zīmējumi, citā visa semestra radošie darbi jāiesniedz un tā nu tas semestris beigsies. Tam sekos mēnesi garas brīvdienas, kuru laikā ceru atrast praksi, kurā nostiprināt zināšanas un iegūt arī jaunas.
Ja nu kādam derētu attālināts darbinieks dizaina jomā, vai digitālos darbos, droši var man ziņu mest un esmu diezgan droša, ka palīdzēšu.


Rekur viens mazs saulains selfijs no ezera, kurš man mīļā vietā šeit Kamp Lintfort... :)