26 februāris 2012

Esmu čempione...


Vakar biju Cēsīs-boccia vidzemes čempionātā. Kopā ar komandu ieguvām 1. vietu. Lepojos.. :) Prieks arī par Sergeju-pirmo reizi startēja šādās sacesībāsun jau ieguva godpilno 3. vietu. :) Arī Marita piedalījās-ieguva 2. vietu piedaloties Cēsu komandas sastāvā. :) Šogd balvā bija termoss.... Katru gadu ir kāda praktiska balvafotorāmītis, pleds, krūze utt. :)


19 februāris 2012

Es Mīlu Tevi Justiņ!!! :*

Es Mīlu, mīlu, mīlu... :* Esmu vienkārši pārlaimīga! Dievinu viņu... :*
Un te jau atklājas šī mana divdomība-atklāšu noslēpumu-Justiņš ir man jaunais dators... :D Viņš ir tik smukiņš, tik mīļš, ietilpīgs, jaudīgs, ātrs... :* Mīlu, mīlu!!!! :* Vairāk neko šobrīd neteikšu, gribēju tikai palieīties, savādāk pārsprāgtu no pārlaimes... :D :)

12 februāris 2012

;)

Bučas mučas jums... :* Šobrīd īsti nezinu ko lai jums saka, bet ļoti gribējās kaut ko te uzrakstīt... :* Rīt jau atkal jāčāpo vien būs uz skolu. Tagad pa LNT iet multenīte-Žilbinošais Barijs un Disko Sliekas... :D Izklausās jau smieklīgi un izskatās jau arī... Toties skan jau tām Disko sliekām labi... Sāku sajusties disko ritmos... :D Smejaties, smejaties... :D Pati jau es arī smejos. :) Te beigās attēls ko atradu google.com ierakstot šo nosaukumu... :D

Paldies jums mani mīļie!

Paldies jums visiem, kas lasa manu blogu! šeit iekopēšu sava bloga auditorijas tabulu... :) Nebiji domājusi, ka manu blogu skata no tik daudzām valstīm... Bet es  jau priecājos... :)
Latvija 3 091;
Amerikas Savienotās Valstis 400;
Vācija 90;
Krievija 72;
Lielbritānija 58;
Japāna 18;
Īrija 11;
Norvēģija 9;
Nīderlande 6;
Šveice 5.

11 februāris 2012

Paliks atmiņā mūžīgi....

Kādā dienā, kad bija atbraukusi ciemos māsa ar savu draugu mēs braucām uz laukiem pie vecmammas un vectēva... Vectēvs no priekiem pagatavoja savu '"firmas ēdienu": krāsnī, uz oglēm ceptus kartupeļus ar visu mizu.. Kad tie bija gatavi devāmies ēst. Tā kā kartupeļi bija ļoti karsti-tikko no plīts izņemti tad man bija grūti to nomizot. Vectēvs sēdēja man blakus. Viņš paņēma manu kartupeli man no rokām, un sāka to mizot. Es zināju, ka tā būs, jo viņš tā vienmēr dara. Toties neko vairāk es nebiju gaidījusi, ka viņš nomizos ieliks man šķīvī un mizos tālāk citus kartupeļus, bet šoreiz viņš pieliecās man tuvāk un čukstēja: "Es tev palīdzēšu, es tev palīdzēšu līdz sirmam vacumam!" Un te pēkšņi visiem nejauši kāds gruzis atciņā, vai tiešām neslēpta asara acī. Šo mirkli, šos vārdus, un šīs priekā mirdzošās acis es atcerēšos mūžam. Lielākoties, pēdējā laikā, šie vārdi, un vispār vectēvs ir viena no manām vislielākajām motivācijām lielos darbos, vai arī vispār, kaut nieka kontroldarbos skolā. Mans vectēvs, ir vislabākis vectēvs pasaulē!

10 februāris 2012

Patiesība...

Patiesība ne vienmēr ir tāda kā mēs to vēlētos... Lai arī cik ļoti mums tas nepatiktu. Vakar biju Rīgā. Vakarā, nu var jau arī teikt naktī, braucu cauri Rīgai un vēroju visas spožās gaismiņas, spožo apaļo mēnesi kas izskatījās vienkārši ideāli uz Rīgas fona, spožo dzelzceļa tiltu un visu ko, kas bija apkārt. Izsecināju to, ka Rīga patiesībā ir tik ļoti, ļoti, ļoti, ļoti skaista. Vēlētos tur dzīvot, bet pagaidām vēl nesanāk... Tad rosās tāda doma galvā-vai Rīga tiešām ir mans mūža sapnis? Nē! Mans sapnis vispār nav Latvijā! Tas ir pavisam citur, tālu, tālu prom. Bet tomēr atkal cita domiņa rinķo-bet pagaidām tas taču ir sapnis! Nevar jau uzreiz skriet uz Ņujorku un Čikāgu un Parīzi, bet jāsāk ir ar mazumiņu... Nu tad man sanāca ka mans mazumiņa sapnis ir Rīga... Tad sāku apturēt savas citas skrienošās domiņas... Sapratu to, ka tie, atvainojos, "krutie", rīdzinieki, kuri brauc ar "mellliem" bembjiem nemaz nesaprot kas tad īsti ir tā Rīga. Viņiem tā ir vienkārša biznesa vieta, mājas kur dzīvo (jebšu ieskrien uz pāris minūtēm pēc dokumentiem) un nekas vairāk. Bet kādam citam, piem. man tas ir sapnis. Viņi nenovērtē visas tas spožās lampiņas kuras tur tik skaisti spīd... Es varu būt jebkāda, kāda es vēlos jo esmu tikai 13gadīgs bērns, bet iedodiet man labu fotoparātu un dzīvokli mēnesim un naudu ēdienam-jūs būtu pārlaimīgi, ka esat to izdarījuši, jo jūs gala rezultātā saņemtu vienkārši ideālas bildes. Izpētot šīs bildes jūs tomēr sākut novērtēt to īsto un patieso Rīgu... Labi. Esmu sapinusies savos vārdos, un vairs nespēju kontrolēt savas brīnišķīgās domas, kurām nav gala... :D Jūtos kā mazs dzīves filozofs... :D Varbūt tas ir smieklīgi, bet tā ir... Ja es šeit uzrakstītu savas burvīgās domas, par kurām es domāju ik vakaru braucot mājās autobusā, jūs būtu pārsteigti ko tik nevar izdomāt kāds sīks 13 gadīgs skuķēns... :D Un te es atkal smejos par sevi... :D Bet laikam jau šovakaram pietiks te klabināties... :D
Tā kā es zinu ka tu to lasi-tad jau sveicieni Tev Rasa! :D

Labāk pabaudam atkal kādu labo dziesmiņu... :) Lai labi klausās... :)*