31 oktobris 2016

Kur pazūd cilvēki?

3. klasē, uzsāku mācības pilsētas skolā, kas nozīmēja, katru rītu un vakaru izmantot sabiedrisko transportu. Tikai 8 km, bet tā pat savas 15-20 min vajadzīgas. Pa vidu vairākas pieturas. Atceros, cik bieži bija grūti, jo vietas nebija, stāvējām kājās. Jau iebraucot Praulienā vietu nebija, tad iekāpām vēl kādi 7-8 cilvēki, visiem jāstāv kājās. Līdz Madonai vismaz 2 pieturās iekāpj vēl 2-3 cilvēki, kas nozīmē pārbāstību. Braucot mājās pēc mūzikas skolas, ap plkst. 17, jau Madonā sakāpjot visiem, bieži vien nācās stāvēt kājās. Un grūti jau izlauzties visiem cauri, ja gadās tikt apsēsties, lai izkāptu savā pieturā ārā, jo noteikti pārējie brauc līdz galam... 
Tagad. No rīta, nereti Praulienā esmu vienīgais cilvēks, kurš kāpj autobusā. Reizēm ir vēl 1-2 cilvēki. Visbiežāk otrdienās ir vairāk, līdz pat 5 cilvēkiem... Autobusā atrast vietu, kur apsēsties nav problēmu, jo brauc 5-8 cilvēki. Minētajās otrdienās (interesanti kāpēc tieši otrdienās) ir nedaudz pilnāks autobuss. var gadīties pat 10-12 cilvēku. Pa vidu starp Praulienu un Madonu iekāpj tikai labi ja 1 cilvēks...
Ir pagājuši tikai 9-10 gadi. (wow pašai šoks cik daudz patiesībā), bet kur ir pazuduši visi cilvēki? Vai tiešām te vairs neviena nav? Vai visi iegādājušies mašīnas un braukā ar tām? Domāju, ka nē, jo pēc maniem novērojumiem satiksmes intensitāte arī varētu būt samazinājusies. Arī skolēnu skaits skolā samazinās. Cilvēku skaits uz ielām samazinās.
Halo? Cilvēki! Kur jūs esiet?
Skats vienā no Madonas ielām. 2013. gads.

25 oktobris 2016

Pirmais sniegs šoruden.

Šonakt gulēju slikti, grozījos, knosījos, aizmigt nevarēju. Redzot pa logu (man nav ne aizkaru, ne žalūziju un man tā patīk) rozā debesis, mans miegs kur pagaisa jo nesapratu, kas notiek :D Bet paskatoties, ka ābele ir pilna ar sniegu, zeme balta, nespēju noticēt un sēdēju kā mazs bērns pavērtu muti pie loga un blenzu tumsā. Domāju, ka ziema sākusies. Neticami.
Visu dienu priecājos, skatos pa logu, dzeru kapučino no ziemassvētcīgas krūzes, ēdu vācu piparkūkas un priecājos. Patiesi priecājos par šo skaisto sniegu. Nopietni, neizsakāmi priecīga.
Domāju, nu vēl jau tikai oktobris, ziemassvētku filmām un mūzikai laikam vēl tomēr nedaudz par agru, sniegs tā pat vēl nokusīs un būs atpakaļ rudens... Bet ejot uz veikalu, kad jau nedaudz tumšs, sapratu...
Šogad decembrī, esmu parakstījusies aizraujošam piedzīvojumam, un uz gandrīz divām nedēļām izbraucu no Latvijas uz zemi, kur siltāks būs. Atgriežos dienu pirms Ziemassvētkiem. Atklāsme- tad ziemassvētcīgās sajūtas nebūs tik izteiktas. Tātad : Ziemassvētku sajūtu vajag tagad, kamēr ir iespēja.
Tad nu ieslēdzu Michael Bubble, un dancādama pa ceļu gāju uz veikalu pēc piena.
Sniegs taču.

Pirmais sniegs-  25. oktobris, 2016




14 oktobris 2016

Muzikālā piektdiena #6

Šo piektdienu veltīšu The Voice Kids 2014 (Germany) uzvarētājam Danyiom.
Tik ļoti patīk, ka veltu viņam visu šo rakstu :)





10 oktobris 2016

Uzskati, kas skatās ne tur.

Daļa no šodienas pārdomām-

politikas stundā runājam par politiskajām ideoloģijām, bet ne par to šoreiz stāsts. Kad skolotājs jautā par to, vai valstij būtu jāpalīdz neveiksminiekiem, citi saka jā, jo valstij ir izdevīgi, ka vairāk cilvēku strādā. Un tad man lika aizdomāties skolotāja teiktais - kas vispār ir valsts? Valsts esam mēs paši, tauta, sabiedrība. Bieži vien, ar jēdzienu valsts tiek asociēta ar valdību, saeimu un pārējiem deputātiem. Bet valsts. Tie esam paši mēs.  Demokrātiska valsts, tak.
Noteikti kāds lasīja šo un domāja - kas tas vispār ir?


haha, tad nu ziniet, skolā, kad ir jau 8 stunda, un centies galvā iebāzt kārtējo teoriju, kura tik ļoti nogurdina, gadās prātā visādas domas.

Reiz braucot autobusā, ieslēdzās senāka dziesma, un klausīšanās atgrieza atpakaļ tajās dienās, kad tā man bija top dziesma. Un radās kāds prieciņš. Prieks, kas varbūt kaut kur bija pazudis, uz mirkli atgriezās. Tāpēc, šodienas ieteikums - pa reizei ieslēdz senāku dziesmu, kas tevi atgriež laikā, kad juties pavisam sajūsmināts un laimīgs, jo mūzikai ir ļoti liels spēks.


šodien,par godu Ziedonim, dziesma "Ne citu rīt". :)
Vispār Ziedonim, bez šaubām, ir ļoti skaisti dzejoļi, Jums tā neliekas?

04 oktobris 2016

Es veicu eksperimentu.

Manuprāt, rudens ir vislabākais laiks, lai redzētu cik dabas procesi ir steidzīgi. Sēžot franču valodas kabinetā, logs ir uz skolas pagalma pusi, un tur uz garāžas sarkanie vīteņi un košais koks tik skaisti izskatījās... un pa klusiņam uztaisīju vienu foto, bet tādu neveiksmīgu, redzama lejkanna uz palodzes un loga rāmis. Tad šodien, skatoties uz koku, man kļuva skumji. Pēdējās piecas lapas skumji karinē vējā, šodienas lielajā... Atcerējos, par iepriekšējo foto, tad šoreiz uztaisīju nedaudz labāku.
Ko lai saka - 2 nedēļu starpība, un kokam nav lapu. 
Rudeni, kur Tu steidzies?
foto ar 2 nedēļu starpību.
Šodien vēl aizdomājos par ziemu. Kā tas vispār notiek? Kā bija, no rītiem iet uz skolu, kad ir auksti un snieg sniegs? Kā tas būs šogad? Vai šogad vispār būs sniegs?  varbūt arī ziema steigsies tik pat ļoti, kā rudens? un vispār, gribu ziemassvētkus. bet šobrīd visvairāk kārojas uzvārīt tēju.
un  gaidu pasaulīgos padomus, kā atbrīvoties no multi - taskinga, jo pēdējā laikā baigi traucē...

02 oktobris 2016

Svētdienas vakara siltumā.

Ir reāls rudens. Līst lietus, pa logu skatoties, vairāk redzams dzeltenais tonis. Ābolu pilna zeme un gaiss smaržo pēc brieduma. Kārtīgs rudens. Šīs brīvdienas, un iepriekšējās, gadījušās ļoti piepildītas.
Un kad tā kārtīgi aizdomājas, sestdienas vakarā, kad zelta stunda, ar draugiem braucam ar mašīnu cauri mežam, lai piepildītu manis iedomātu video ideju. Neviens neteica nē. Teica- jā, braucam! Un ziniet, tā sajūta ir tik forša, kad tevi atbalsta pat uz ko tik smieklīgu un varbūt pat absurdu, jo nekad jau nevar zināt, vai izdosies tā, kā esi prātā iecerējis. Un lielākoties arī tas neizdodas, bet mēs braucām, filmējām, smējāmies, tālāk idejas radās pašas no sevis, jo radošā vidē pie dabas idejas rodas vēl vairāk. un tomēr- "sper soli un kļūs vieglāk, jo sāksies kustība" arī nostrādāja... Un mājās sākot montēt video, redzot, ka IR, tad sajūta kļūst vēl labāka. Un kad šķiet, ka labāk vairs nevar būt, Tev draudzene atbild - JĀĀĀĀ, video ir SUPER. āāāāāāāāaaaaa cik labs!!! Un tad jau šķiet, ka peldi mākoņos.

Te 12 sekundēs kā mēs braucām cauri mežam, jeb Baltajam purvam.