Kur pazūd cilvēki?

3. klasē, uzsāku mācības pilsētas skolā, kas nozīmēja, katru rītu un vakaru izmantot sabiedrisko transportu. Tikai 8 km, bet tā pat savas 15-20 min vajadzīgas. Pa vidu vairākas pieturas. Atceros, cik bieži bija grūti, jo vietas nebija, stāvējām kājās. Jau iebraucot Praulienā vietu nebija, tad iekāpām vēl kādi 7-8 cilvēki, visiem jāstāv kājās. Līdz Madonai vismaz 2 pieturās iekāpj vēl 2-3 cilvēki, kas nozīmē pārbāstību. Braucot mājās pēc mūzikas skolas, ap plkst. 17, jau Madonā sakāpjot visiem, bieži vien nācās stāvēt kājās. Un grūti jau izlauzties visiem cauri, ja gadās tikt apsēsties, lai izkāptu savā pieturā ārā, jo noteikti pārējie brauc līdz galam... 

Tagad. No rīta, nereti Praulienā esmu vienīgais cilvēks, kurš kāpj autobusā. Reizēm ir vēl 1-2 cilvēki. Visbiežāk otrdienās ir vairāk, līdz pat 5 cilvēkiem... Autobusā atrast vietu, kur apsēsties nav problēmu, jo brauc 5-8 cilvēki. Minētajās otrdienās (interesanti kāpēc tieši otrdienās) ir nedaudz pilnāks autobuss. var gadīties pat 10-12 cilvēku. Pa vidu starp Praulienu un Madonu iekāpj tikai labi ja 1 cilvēks...

Ir pagājuši tikai 9-10 gadi. (wow pašai šoks cik daudz patiesībā), bet kur ir pazuduši visi cilvēki? Vai tiešām te vairs neviena nav? Vai visi iegādājušies mašīnas un braukā ar tām? Domāju, ka nē, jo pēc maniem novērojumiem satiksmes intensitāte arī varētu būt samazinājusies. Arī skolēnu skaits skolā samazinās. Cilvēku skaits uz ielām samazinās.

Halo? Cilvēki! Kur jūs esiet?

Skats vienā no Madonas ielām. 2013. gads.