Svētdienas vakara siltumā.

Ir reāls rudens. Līst lietus, pa logu skatoties, vairāk redzams dzeltenais tonis. Ābolu pilna zeme un gaiss smaržo pēc brieduma. Kārtīgs rudens. Šīs brīvdienas, un iepriekšējās, gadījušās ļoti piepildītas.
Un kad tā kārtīgi aizdomājas, sestdienas vakarā, kad zelta stunda, ar draugiem braucam ar mašīnu cauri mežam, lai piepildītu manis iedomātu video ideju. Neviens neteica nē. Teica- jā, braucam! Un ziniet, tā sajūta ir tik forša, kad tevi atbalsta pat uz ko tik smieklīgu un varbūt pat absurdu, jo nekad jau nevar zināt, vai izdosies tā, kā esi prātā iecerējis. Un lielākoties arī tas neizdodas, bet mēs braucām, filmējām, smējāmies, tālāk idejas radās pašas no sevis, jo radošā vidē pie dabas idejas rodas vēl vairāk. un tomēr- "sper soli un kļūs vieglāk, jo sāksies kustība" arī nostrādāja... Un mājās sākot montēt video, redzot, ka IR, tad sajūta kļūst vēl labāka. Un kad šķiet, ka labāk vairs nevar būt, Tev draudzene atbild - JĀĀĀĀ, video ir SUPER. āāāāāāāāaaaaa cik labs!!! Un tad jau šķiet, ka peldi mākoņos.

Te 12 sekundēs kā mēs braucām cauri mežam, jeb Baltajam purvam.