Šonakt gulēju slikti, grozījos, knosījos, aizmigt nevarēju. Redzot pa logu (man nav ne aizkaru, ne žalūziju un man tā patīk) rozā debesis, mans miegs kur pagaisa jo nesapratu, kas notiek :D Bet paskatoties, ka ābele ir pilna ar sniegu, zeme balta, nespēju noticēt un sēdēju kā mazs bērns pavērtu muti pie loga un blenzu tumsā. Domāju, ka ziema sākusies. Neticami.
Visu dienu priecājos, skatos pa logu, dzeru kapučino no ziemassvētcīgas krūzes, ēdu vācu piparkūkas un priecājos. Patiesi priecājos par šo skaisto sniegu. Nopietni, neizsakāmi priecīga.
Domāju, nu vēl jau tikai oktobris, ziemassvētku filmām un mūzikai laikam vēl tomēr nedaudz par agru, sniegs tā pat vēl nokusīs un būs atpakaļ rudens... Bet ejot uz veikalu, kad jau nedaudz tumšs, sapratu...
Šogad decembrī, esmu parakstījusies aizraujošam piedzīvojumam, un uz gandrīz divām nedēļām izbraucu no Latvijas uz zemi, kur siltāks būs. Atgriežos dienu pirms Ziemassvētkiem. Atklāsme- tad ziemassvētcīgās sajūtas nebūs tik izteiktas. Tātad : Ziemassvētku sajūtu vajag tagad, kamēr ir iespēja.
Tad nu ieslēdzu Michael Bubble, un dancādama pa ceļu gāju uz veikalu pēc piena.
Sniegs taču.
 |
| Pirmais sniegs- 25. oktobris, 2016 |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru