16 septembris 2017

Duisburga

Esot ārzemēs vienmēr ir savādāka sajūta. Ir lietas, kas izskatās citādi, ir cilvēki, kas runā savādākā valodā, ir lietas, kas Latvijā nešķistu parastas un ikdienišķas (piemēram velobraucēju palaišana vienmēr un visur) vai vēl nekad neredzētas vietas un ēkas. Esot Duisburgā tikai 2-3 stundas, apstaigājot apkārtni redzēju daudz vēsturisku ēku, modernu strūklaku, dažādu veikalu un visu, kas pilsētā pienākas. Tomēr visu laiku bija tāda pacilāta sajūta - jauna pilsēta, kas jāapskata, jāiepazīst.

Operas nams

Liebfrauenkirche

Kāpnes. uz kurieni?

Ielu muzikanti uz tirgus ielas.

Dārzeņi, gaļa, zivis un viss cits, kas parastam tirgum piederīgs, atrodams uz vienas ielas.

Lifesaver Brunnen (Dzīvības glābēja strūklaka)

Schiffmasken strūklaka

Vecā pasta māja. 
Vecā rātsnama tornis.


Viens no rātsnama turētājiem.

Strūklaka pie vecā rātsnama par godu ģeogrāfam Gerhard Mercator


Ģerbonis virs rātsnama durvīm



Salvatorkirche - Evanģeliskā Duisburgas pilsētas baznīca. 



1902. gadā veidota Rolanda statuja vecjā Rātsnama ēkā.

Karmel Kirche


Vācijas lielākais arhīvs ar 142 kilometriem plauktu.

Schwanentorbrücke


10 septembris 2017

Ilgs klusums.

Ja es teiktu, ka man nebija laika rakstīt blogu, es melotu. Laiku var atrast vienmēr. Tikai katru reizi te ienākot un redzot tik senu ziņu, liekas, labi, lai paliek, gan jau citreiz. Un tad tā arvien, arvien te iestājās dziļāks klusums. Bet laikam jau beidzot ir pienācis gals.
Esmu Vācijā, jau vairāk kā nedēļu. Dzīvoju viena pati, tāpēc man ir ļoti daudz brīva laika vienkāršai domāšanai. Un varbūt, pat pārāk daudz laika domāšanai. Jo domas ne vienmēr ir tās, kas palīdz ar vientulību :D

Pirms braukšanas prom.

Kāpēc esmu šeit - lai mācītos universitātē.
Kādā - Rhein Waal University of Applied Sciences jeb orģināli Hochshule Rhein Waal.
Ko es mācīšos - Information and Communication design - Informācijas un komunikāciju dizainu.
Kādā valodā - Angliski. Tāpēc gada sākumā kārtoju IELTS testu, un nokārtoju to uz 7.5 kas ir C1 līmenis.
Kur dzīvoju - pagaidām tādās kā studentu kojās, kā apakšīrnieks, kamēr īstais īrnieks ir studiju praksē Minhenē. Dzīvošu šeit līdz decembra beigām. Viena istaba, kuras stūrī ir ledusskapītis, plīts un izlietne, arī pašai sava wc un duša. Nav jāaiziet no istabas ne uz mirkli, lai viss būtu pa rokai.
Vai vieta ir laba - Jā, laba, no universitātes 1km. Ar riteni braucot, 5 minūtes. Veikali, labu labie, ir visapkārt rokas stiepiena attālumā. Pati pilsēta - Kamp-Lintfort - ir itkā maza, bet tomēr ap 30 tūkst. iedzīvotāju.

Pirmo reizi pie universitātes

Vispār, Kāpēc Vācija? Un kāpēc gan ne?

Varbūt tā ir tikai mana kaprīze vai iegriba, studēt šeit, nevis Latvijā. Bet man mamma iemācījusi dzīvot nedaudz citādāk - es gribu tā, lai nav tā kā citiem. Ak, visi studē Latvijā? Nu labi, es gan nē.
Studēt Vācijā man bija jau sen izlolots sapnis. Jau 6. klasē, kad bija jāizvēlās krievu vai vācu valoda, es pierunāju mammu, ka mācīšos vācu, jo es dzīvošu Vācijā. Arī pēc 9. klases beigšanas es zināju, ka pēc vidusskolas es došos uz Vāciju. Un vidusskolas laikā tas jau bija pašsaprotami un tika meklētas interesantākās studiju programmas, vietas, universitātes un informācija kā to dabūt gatavu. Ilgi un smagi tas viss nāca, bet es pamazām vien nonācu līdz tādiem kā informācijas pieturas punktiem un tagad esmu šeit.

Ceļojot apkārt ir tik daudz skaistuma šeit jau redzēts, un cik vēl nav atklāts.... 

Studijas man sāksies tikai 9. oktobrī, bet pagaidām es vienkārši atpūšos, braukāju apkārt ar savu velosipēdu, iepazīstu apkārtni un tuvākās pilsētas. Šonedēļ saņēmu arī savu studenta id, kas vienlaikus ir arī bezmaksas transporta karte, tāpēc gan jau nākamnedēļ varēs padoties uz lielo Duisburgu, apskatīt, kas tur labs piedāvājumā.

Skaistums blakus pilsētā - Rheinburg

Ko vēl lai šeit un tagad izstāstu? Nezinu, esmu diezgan laimīga par to, ka esmu šeit. Ar nepacietību gaidu studijas. Pagaidām strādāju pie etsy veikaliņa uzlabošanas un attīstīšanas, braukāju apkārt un vienkārši atpūšos. Tik sen nebiju to darījusi. Ko? Vienkārši to, ko tajā brīdī gribas. Gribu guļu, gribu ēdu, gribu braucu ar riteni, gribu - nedaru neko.

Labi, viss. Apsolos mazāk klusēt un vairāk rakstīt. Gribās jau rakstīt, tiešām, tikai vienmēr ir tā doma -  ai, citreiz, citreiz. Ok, vairāk centīšos citreiz neatlikt uz citreiz. :)

31 decembris 2016

2016. gads

2016. gads bijis piepildīts, aizraujošs, piedzīvojumu bagāts un vienkārši neaizmirstams.
Gribu maziem solīšiem atskatīties uz to, kas noticis.

Saullēkti pirms skolas dod spēku izturēt dienu... Tādu šogad bijis daudz un dikti skaisti. Gada sākums vienmēr tāds patukšs, kamēr iešūpojās, un nekas diži daudz nenotiek.


Februāra ēnu dienā viesojos Radio Skonto un izbaudīju radio ētera priekus.

Pavasaris trakais zinātniski pētnieciskā darba laiks jeb laiks kad burtu savienojums ZPD liekās kā sods vai lamuvārds.


Nav jau gads tikai krāsainās krāsās krāsojams. Februāra beigās, zaudēju tuvu cilvēku-draugu, padomdevēju un lielisku skolotāju. Bildīte sena, bet vismīļākā.


NVO festivāls, kur Madonas novada jauniešu domi pārstāvējām, foršus cilvēkus satikām un vienkārši vienu dienu visi kopā izklaidējāmies.


ZZ čempionātā savai klasei par godu iekāpu lapsas tērpā un izklaidējos, lai gan man, gan citiem jautri.


Lielais piedzīvojums Jauniešu Saeima. Aizraujoši un satraucoši. Lieliska pieredze, iegūti jauni draugi un paziņu loks paplašināts. Izjusta īstā Saeimas garša un politika.


Uz trakām idejām un avantūrām parakstoties, aizbraucām savu skolu pārstāvēt Biznesa Naktī. Liela pieredze negulēt visu nakti un rakstīt biznesa plānu tā, ka dzīvē varētu arī to īstenot.


Izklaidi un darbu apvienojot, uzkāpu uz mājas jumtiņa.


Vasaru iesāku ar jautru piedzīvojumu, par panku pārvērtos un ar interesantu braucamrīku pavizinājos.


Piepildīju senu sapni un aizbraucu uz laukiem ar velosipēdu viena pati. 40 km pievarēti un tad saulainās dienās pie ezera likās vēl jaukāk un siltāk nekā nekad.


Vasara turpinājās ar nometni, lai jauniešus domei piesaistītu. Pirmo reizi mūžā ar kvadraciklu braucu un adrenalīnu ķēru.


Lielais vasaras pārbaudījums - veloekspedīcija. Nedēļas laikā tuvu 300 kilometru braukti ar velosipēdu. Apskatītas novada kultūrvēsturiskās vietas un iepazīti interesanti cilvēki. Neizsakāma pieredze.


Svētki, kā izrādās, jāsvin pie jūras. Tad daba apbalvo ar skaistu saulrietu.


Tad augusta sākumā, lielākais vasaras notikums Jauniešu diena. Pasākums tik ilgi plānots, organizēts un daudz pie tā strādāts. Tad vakarā, kad viss ir beidzies, atslābums un neizsakāma gandarījuma sajūta.


Vasaru noslēdzu ar draudziņiem atpūšoties un izvērtējot visu paveikto. Šie draudziņi vienmēr ir klāt, kad vajadzīgs un palīdzēs.


1. septembris un sākas skola. Šogad palicis pats nopietnākais, jo jābeidz ķēmoties un jāpabeidz 12. klase.


Tad kā bijis kā ne, oktobrī iekāpu lielā, svarīgā amatā un kļuvu par Madonas novada jauniešu domes priekšsēdētāju.


Visu laiku piedzīvojums piedzīvojuma galā. Forums Jūrmalā par neformālās izglītības atzīšanu. Mācīties, atpūsties un izklaidēties reizē.


Decembris iesākās ar gada svarīgāko notikumu mūsu novadā un tika pasniegtas balvas Sudraba Gailis. Sanāca, ka ieguvu balvu "Gada Brīvprātīgais" un visa komanda kopā "Gada pasākums jauniešiem" par Madonas novada Jauniešu dienu 2016. Pārsteigumiem bagāts vakars. Un pēc tam liels gandarījums par lieliski aizvadīto pasākumu.


Šī gada lielākais piedzīvojums - ceļojums uz Grieķiju.
Erasmus+ projekts par neformālo izglītību dāvāja man iespēju lidot un baudīt brīnišķo dabu un kalnus, iepazīt jaunus cilvēkus un gūt lielisku pieredzi projektu rīkošanā un organizēšanas darbos.


Redzēt tik tālu, ka skatiens apmaldās un sajust tik daudz vienlaikus ir tik fantastiski. Gribu ceļot vēl un vēl, lai redzētu visu, kas pasaulē ir iespējams.


Redzēts viens no pasaules lieliskajiem objektiem - Akropole. 


Pirmais vakars Grieķijā apbalvoja ar fantastisku saulrietu.


Ar šo foto arī noslēdzu šī gada apskatu. Gads piepildīts neskaitāmiem piedzīvojumiem un izaicinājumiem. Ja skatās ciešāk, tad gājis kā pa kalniem, augšā un lejā, augšā un lejā, bet vajadzētu jau skatīties tikai uz tām kalnu virsotnēm... Gūta ļoti liela pieredze daudz un dažādos pasākumos, projektos, nometnēs... Baudīta daba tik ļoti, ka gribās vēl un vēl.

Paldies visiem, kas ar mani kopā šajā gadā bijuši.
Paldies visiem, kas piepildīja šo gadu ar lieliskām emocijām un piedzīvojumiem.
Paldies ģimenei, kas mani vienmēr atbalsta.
Paldies Dievam, ka šis gads bijis tik veiksmīgs un piepildīts.

Lai 2017. gads būtu vēl piepildītāks un vēl aizraujošāks!