13 decembris 2017

Netflix ziemassvētku filmas.

Kā jau īsts students, lai izvairītos no darbiem, skatos filmas... Paralēli turpinu slinkot.
Bet beidzot saņēmos un nolēmu pieņemt lēmumu, un atteicos no spotify premium, lai ietaupītu 7 eiro un tā vietā reģistrējos netflix, kurš maksā 8 eiro mēnesī... (Spotify premium atteikšanos es diezgan nožēloju un ir diezgan daudz situāciju, kad saprotu cik daudz to patiesībā izmantoju, jo iphone life nāk kopā ar to, ka mūzika iegūstama tikai oficiāli, un spotify premium manā skatījumā ir izcilākais variants, bet ne par to šoreiz stāsts)...


Esmu tas cilvēks, kurš jau kopš novembra vidus nēsā Ziemassvētku džemperus. Skaitīju, ka kopā šobrīd man ir 4 dažādi džemperi. Un es mīlu sniegu un priecājos par katru Ziemassvētku rotājumu, ko redzu gan pilsētā, gan universitātē. Un kā gan labāk iegūt Ziemassvētcīgo sajūtu, ja ne skatoties filmas?
Tā kā tagad man ir savs netflix profils, tad nu ķēros klāt visam tam, kas tur ir pieejams.
Un tad sekoja vilšanās... Nevienas īstās Ziemassvētku klasikas tur nav, un tās, kas ir - naivas, muļķīgas, sliktu aktieru izpildījumā pasniegtas filmas, par naivām situācijām - uzrodas ziemassvētku vecītis, kurš apsola izpildīt vienu kvēlāko vēlēšanos, un uz 48 stundām uzrodas īpaša drosmes spēja un sieviete sabojā visas darba attiecības un visu savu sasniegto un tad pēdējās piecās minūtēs no filmas viņa visu salabo un apprecas ar savu priekšnieku.
Es jau nesaku, ka dzīvē nekas tāds nenotiek, bet nu man tas ir pārāk naivi.
Gribu redzēt to pašu Viens pats mājās, kurš visiem jau ir tik ļoti apnicis, bet laikam šobrīd saprotu, ka tā ir viena no filmām, kas patiesi pa īstam, pa riktīgo dod to Ziemassvētku sajūtu...
Nu neko..

Te sarakstiņš ar filmām, kas noskatītas Netflix saistībā ar ziemassvētkiem -

Christmas Prince - par žurnālisti, kas nelegāli ielaužas pilī un stalko princi. Beigās viņi aprecas.
A wish for Christmas - vēlas drosmi un 48 stundās visu sabojā, beigās aprecas ar savu priekšnieku.
Merry Kissmas - liftā bučojas ar svešinieku, kurš galu galā kļūst par viņas nākamo vīru, jo izšķiras no tagadējā saderinātā cilvēka, kurš viņu izmanto kā menedžeri.
I'll be home for Christmas - uz nerviem krītoša maza meitenīte cenšas savest savu mammu kopā ar advokātu, kurš izrādās ir palīdzējis sievietes tēvam tikt galā ar problēmām. Laikam lieki piebilst, ka beigās viņi saderinās.
A dogwalkers Christmas tale - meitene ved pastaigāties bagātas ģimenes suni, sastop citu "suņu staidzinātāju", kuru viņa ienīst, bet tad uzrodas problēma, ka suņu parks tiks likvidēts, un tā vietā cels spa. Viņa iesaistās parka aizsardzībā, un atkal - beigās paliek kopā ar suņu staidzinātāju.
Angels in the snow - ģimene, kuras attiecības ir problemātiskas dodas brīvdienās uz meža būdiņu, pie viņu duvīm uzrodas cita ģimene. Vētras laikā viņi pavada kopā laiku un attiecības tiek salabotas. Vēlāk izrādas, ka ģimene ir gājusi bojā un vētras laikā viņi bija kopā ar enģeļiem.
How Sarah got her wings - sievieti notriec autobuss un viņa nonāk debesīs, bet tā kā viņas vārds nav ierakstīts paradīzes sarakstā, viņu sūta atpakaļ uz Zemi kā enģeli, pie sava bijušā, lai atrisinātu problēmas un iekļūtu paradīzē. Viņa visu izdara pareizi ar kādu piekto mēģinājumu un tad saprot, ka vēl negrib mirt un viņu laimīgi aizsūta atpakaļ uz Zemi un viņu autobuss tomēr nenotriec.

Lūk tās bija naivās un ne tik aizraujošās filmas.
Tagad arī kaut kas pozitīvāks, un filmas, kas man tomēr patika...

The spirit of Christmas - advokāte dodas uz māju, kurā "spokojas", lai pārliecinātos par spokiem, tos likvidētu un māju varētu veiksmīgi pārdot. Viņa atklāj, ka tas ir tāds kā pusspoks un cenšas atrisināt viņa gandrīz 100 gadus seno pagātni, lai viņš varētu mierīgi doties prom.
Filmā patika kaut kas neaprakstāms un laikam tie mazie vēsturiskie mirklīši un sajūtas no 50tajiem gadiem...

The Family stone - filma redzēta, bet patīkama. Par to, ka viens no lielas ģimenes brāļiem ved rādīt savu topošo līgavu ģimenei, kura nav apmierināta ar viņa izvēli. Galu galā viss sajaucas un viņš paliek kopā ar viņas māsu, tikmēr "gandrīz līgava" paliek kopā ar viņa brāli.
Tāda klasisko aktieru buķete - Sarah Jessica Parker, Diane Keaton, Dermot Mulroney un tāaa..

Miracle on 34th street - veca filma, par kuru bieži dzirdēju un lasīju internetā. Liekas, ka tai ir daudz versiju, bet skatījos to, kas Netflix pieejama. Tātad notiek Ziemassvētku parāde uz ielas un tur nepieciešams Ziemassvētku vecītis, kurš ir ĪSTAIS ziemassvētku vecītis. Iekuļas problēmās un advokāts nāk palīgā. Laikam vislabākais no tā visa ir mazā aktrisīte Mara Wilson, kuru es pazīstu kā Matildi.

Protams, viena lieta, ar ko nekad nevar kļūdīties - multfilmas.
Rise of Guardians - visu svētku aizstāvji, kā Zobu feja, Lieldienu zaķis, Sapnītis, Ziemassvētku vecītis ir briesmās, ka bērni viņiem vairs neticēs. Vienīgais, kurš to var glābt ir Džeks Lausks. Nu tik skaista multfilma, ka nevar beigt skatīties.
Arthur Christmas - modernajā Ziemassvētku vecīša misijā tiek aizmirsts viens bērns. Visiem vienalga, bet Artūrs ir vienīgais, kam šis bērns rūp. Viņš kopā ar veco vecīti dodas nogādāt dāvanu. Caur grūtībām un problēmām viņš to paveic un kļūst par nākamo Ziemassvētku vecīti....

Tādi nu ir mani īsie filmu apraksti divos teikumos..
Kopsummā, 7 filmas nepatika, 5 patika... Vilšanās laikam...
Bet turpināšu skatīties vēl tās filmas, kas ir neredzētas ar cerību, ka drīz nāks kas labāks...

Paldies, ka izlasīji tik daudz, un es pilnīgi saprotu, ka varbūt tieši Tev ir citādāks viedoklis par šīm filmām, bet šis ir mans un tā tas ir.. Nepatīk un viss. :)

Priecīgus Ziemassvētkus.
Čau.

06 decembris 2017

Kā es mainījos šajā gadā?

Šodien kaut ko iesmējām, un iegāju Twitter. Sen nebiju tur bijusi un tad nu šodien nolēmu varbūt to atgriezt dzīvē?! Kur twitteris ir pazudis no mūsu dzīves? Tā taču bija tik jauka platforma, kur izpausts savu mazo domiņu nedaudzās rakstzīmēs...
Tur klejojot redzēju jauno izaicinājumu kas klīst apkārt...
Gada noslēguma izaicinājums
Augšupielādē 2 fotogrāfijas, vienu no gada sākuma, otru no gada nogales, lai redzētu cik daudz esi izmainījies.
ietago 10 cilvēkus..



Nezinu cik veiksmīgas tās bildes izvēlētās, bet nu es pati sevī redzu dažas atšķirības... :) 
Bilde pa kreisi uzņemta februāra sākumā. Pa labi, dažas dienas atpakaļ, 1. decembrī...

Tagot nevienu netagošu, bet, protams, iedrošinu atskatīties uz sevi šajā gadā. Ne tikai izskatā, bet arī rīcībā, darbībās, notikumos un tamlīdzīgi. Gada nogale ir mans mīļākais laiks un gan jau arī blogā būs raksti par aizvadīto, piedzīvoto un to, kas plānots tālāk... :)
(cerēsim, ka šis nebūs kārtējais solījums, ko nepildīšu. Varbūt jāplāno to mainīt nākamajā gadā? hm. ok. )

Labi, čau. :) 

01 oktobris 2017

Ja Tu visu laiku runāsi...

Ja Tu visu laiku runāsi, Tu nekad nedzirdēsi, kas citiem ir sakāms...

Man, laikam, vislabāk patīk filmēt video 10-15 minūtēs. Apiet, apbraukt apkārt ezeram, noķert putnus dažādos rakursos, piesēst uz soliņa un filmēt timelapsu un palasīt grāmatu. Apskatīties apkārt uz maziem sīkumiem, kam ikdienas steigā paskrienam garām, kā pašsaprotamām lietām.
Rudens. Ir taču skaisti.

Un kārtējā nakts iedvesma neļauj doties gulēt... :)

29 septembris 2017

Par to 101 lietu.

Nesen, vasaras noslēgumā, man iemācija salikt rubiku kubiku. Tagad to daru gandrīz katru dienu, un gaidu no ebaya paciņu ar savu pirmo speed cube, lai varētu to darīt ātrāk... Man patīk tādas lietas, kas prasa zināmu pirkstu veiklību un ātru domāšanu... Bet ne par to šoreiz stāsts.
Stāsts par to, ka griežot kubu reiz ienāca prātā doma - cik fantastiski! Es neapzināti esmu izpildījusi vienu no sava 101 lietas saraksta. Taču kāda bija vilšanās, kad pārskatīju sarakstu un šādu punktu tur neatradu. Pēc tam izrādījās, ka tas ir bijis punkts manā pašā pirmajā (šobrīd ir jau 3.) sarakstā. Toreiz tā arī neizpildīts un uz nākamo 101 lietas sarakstu nebija aizceļojis... Cik žēl.
Bet, tomēr, pārlasot sarakstu, ieraudzīju lietas, kas izpildījušās tā pat, pašas no sevis...
Tad par dažām tām, kas notikušas nesenāk -

nr. 15. Londona
Tā nu sanāca, ka man laimējās būt vienai no trim Latviešiem, kas devās uz Spāniju, uz 2 dienām, lai piedalītos projektā Ideas Powered. Turp devos caur Amsterdamu, un atpakaļ ceļā uz Latviju caur Londonu. Sen sapņots sapnis no Bucket Lista piepildījās 1. jūlijā un redzēju Big Benu un vēl šo to.

(Filmu maratoni)
nr. 66 Harijs Poters 
Pēc tam, kad vienu vakaru biju nodzīvojusi tādā kā skumju brīdī, par to, ka seriāls Orange is the new black, ir beidzies (jo to noskatīju arī mazāk kā nedēļas laikā, visas 5 sezonas), lai uzlabotu savu omu divās dienās noskatījos visas 8 Harija Potera filmas. Laikam lieki piebilst, ka arī pēc tam bija tā tukšuma sajūta, kad ir noskatītas visas filmas un nevar īsti saprast, kā dzīvot tālāk.. 

nr. 67 12. klasē vidējā atzīme virs 7.
Tā arī bija. Tāds neliels lepnums sirdī izlaidumā jau arī bija par iespēju ieiet zālē pie Latvijas karoga un arī par to, ka  izsauca pašu pirmo. Varbūt eksāmenos, īpaši matemātikā, gribējās citādākus rezultātus redzēt, bet esmu apmierināta, ņemot vērā, ka tomēr tos 2 gadus, no trim vidusskolas gadiem, skolā tāds regulārs viesis nebiju... Vidusskola ir pabeigta un ko tur daudz vairs runāt...

nr. 68 Online kursi.
Vairs neatceros precīzi kādā, bet uzvarēju konkursā un balvā saņēmu iespēju bez maksas piedalīties LU Open Minded kursos "Būt modram un sasniegt mērķi. Psiholoģijas kurss par to, kā neļauties kārdinājumiem". Godīgi sakot, nebiju tas uzcītīgais students, kas katru reizi kā iznāca lekcijas video to noskatījos un visu labi iegaumēju. Es kā tipisks cilvēks, visus video noskatījos vienā dienā un izpildīju to noslēguma testu. Un izrādījās veiksmīgi. Atbildēju pareizi uz pietiekoši daudz jautājumiem, un jau pavisam neilgi pēc tam saņēmu arī pastā savu apliecinājumu par dalību kursos. Interesanti jau bija... :)

nr. 72 Iestāties universitātē.
Nu tas jau tāds pavisam svaigs notikums. Vēl pat nav sākušās studijas, bet es jau te kā gandrīz mēnesi dzīvoju, un gandrīz ik dienu braukāju garām un apkārt savai universitātei. Bet nu jau, pavisam drīz 9. oktobrī sāksies arī mans studēšanas laiks... 


nr. 89 Darbs vasarā.
Jā, šī bija ļoti darbīga vasara. Vairāk biju prom, nekā mājās. Strādāju 5 nometnēs gan bērniem, gan jauniešiem. Dažādās vietās, dažādās komandās. Pieredzes bagāta vasara bija. Piedzīvojumiem, emocijām, notikumiem bagāta. Patiešām. Neaizmirstams laiks....

nr. 99 Galda spēļu nakts.
Šis pa visam smieklīgi. Vienā vienīgajā "nometnē" kurā es piedalījos kā dalībnieks, tāds mazs jaunietīties starp pieaugušajiem, pirmajā naktī spēlējām galda spēles. Tas bija tik jautri un es tiešām par to priecājos no visas sirds, jo vienmēr man gribas spēlēt monopolu vai kādas citas spēles, bet atbalstītāju man pavisam maz un tas tā reti sanāk... vienmēr skatos ar skaudību uz youtuberu vlogiem, kad viņi sanāk draugi kopā tikai, lai uzspēlētu spēles. Bet gan jau arī man tāds brīdis pienāks un tādi spēļu vakari un naktis būs biežāk... :)


Un tad pie reizes arī par to, kas nesen uzsākts un šobrīd sarakstā iekrāsojies sarkanā krāsā jeb procesā  -

17. Izlasītās grāmatas aprakstīt blogā
Par šobrīd 2017. gadā izlasītajām 7 grāmatām ir rakstīts arī šajā blogā. Par to, kas senāk, nav sarakstīts, bet par to, kas turpmāk tiks izlasīts, centīšos uzrakstīt pa visam noteikti...

75. Pabeigt Duolingo vācu valodu
Iesākts pavisam pavisam sen, un tad atkal aizmirsts, atsākts un aizmirsts. Šobrīd esmu atsākšanas procesā un arī jau izpildītos punktus pildu vēlreiz, lai atgrieztos tas zelta spīdums un visi punkti izpildīti kārtīgi.

78. Apgūt kaligrāfijas pamatus
Nopirku pat tādas brush pens, lētajā veikaliņā, ar ko ķēmojos un spēlējos. Arī spalvas kāts man ir, tikai nesen pazaudēju svarīgāko detaļu un tā arī nevaru atrast. (Šķiet, ka šajā dzīvoklī nav zeķu zaglis, bet gan spalvas zaglītis.) Laikam būs jānopērk jauna..... hm. Bet trenējos arī fake kaligrāfijā - kas ir ar parasto pildspalvu vai jebkādu rakstāmo atveidot burtus kā rakstot ar spalvu.

83. Izpildīt 30 dienu planking challange.
Šobrīd rakstot ziņu esmu jau 8. dienā, un es tik ļoti ar sevi lepojos. Nav izlaista neviena diena un tiešām izpildu visus vingrojumus, jo planking challenge papildināju arī ar pietupienu, piepumpēšanās un presīšu izaicinājumu. Ja pirmajā dienā 50 pietupieni bija problēma, tad tagad 80 varu izdarīt kārtīgi un no 20 sekunžu plankinga jau izaugusi līdz 45 sekundēm. Gala rezultātā 30. dienā ir 5 minūšu plankings, 250 pietupieni, 50 piepumpēšanās un 150 presītes, bet vai man tas izdosies, nezinu, jo šobrīd man tas liekas ārkārtīgi daudz un dienu tik maz... bet tad jau redzēs, varbūt ziņošu par šī izaicinājuma rezultātiem.. :)



Tad nu tā man šobrīd iet... Izpildītas 13 lietas, procesā 7..
Laiks vēl ir līdz 2018. gada 17. novembrim. Vēl vairāk kā gads, bet vēl ir 88 lietas, ko jāizpilda...  Kā veiksies turpmāk - ziņošu.
Kā Jums veicas ar saviem dzīves plāniem?

28 septembris 2017

Kā es lasu Bībeli.

Hm, ilgi domāju kā saukt šo ziņu - kaut kas privāts? Kā es to daru? Mani noslēpumi? Nu nē, ja jau stāstu, tad stāstu pa īstam. Kā es lasu Bībeli.
Varbūt tas tās "saaukstēšanās" ietekmē, ka es rakstu par ko tādu, ko nekad mūžā nebūtu domājusi dalīties. Bet tā kā biju nedaudz apslimusi, (šobrīd jūtos, ka varu par saslimšanu runāt arī pagātnes formā) es šodien visu dienu nogulēju, un tagad, kā jau pa dzīvi naktsputns, man uznākusi iedvesma rakstīt, kaut arī pulkstens pēc manas laika joslas rāda 5:15. Aizmigt sevi es nevarēju piespiest, tādēļ cēlos vien no gultas un rakstīju plānus, lasīju grāmatu un arī Bībeli. Tad Kāds nolēma, ka man par to jāpastāsta citiem.
Bieži ārzemju blogos var atrast dažādas skaistas ziņas, par to kā cilvēki lasa Bībeli, par viņu ieradumiem un tam līdzīgām lietām. Latviski īsti daudz neko tādu es neesmu redzējusi. Varbūt par maz esmu meklējusi? hm.  Es laikam tomēr gribu padalīties ar to, kā es esmu pielāgojusi tādu kā savu sistēmu... Par visu pēc kārtas.


Bībeli man nesanāk palasīt katru dienu, kaut arī ļoti gribētos, bet reizēm vienkārši nesanāk un viss.
Savā lasīšanas procesā man ir dažādas lietas, kas man palīdz un ko man patīk izmantot. Varbūt lieki, varbūt ne, bet tā daru es.


Par ko tādu domāju un plānoju jau sen, bet biju pārāk slinka lai visu uztaisītu pati, tādēļ atradu šādu Bībeles plānu internetā angļu valodā, un pati tikai nomainīju Bībeles grāmatu nosaukumus latviski, jo arī Bībeli lasu latviski, jo tā taču mana dzimtā valoda. Kā gan savādāk.
Tātad izlasot kādu nodaļu, to arī atzīmēju plānā. Kāpēc, priekškam? Ai, man mamma tāda, viņai patīk statistika, un tad arī viņa man to pielipinājusi. Patīk redzēt to vispārējo skatu cik un kas ir izlasīts.
Šajā plānā man ir atzīmēts tikai tas, ko esmu atzīmējusi kā izlasītu šajā Bībelē. Tātad no 2016. gada 4. augusta. Pirms tam lasīju mazu Bībelīti, kas bija pirkta lietoto preču veikalā Otrā Elpa pa 6 eiro vai lati, neatceros īsti, cik tieši sen tas bija... Bet kad nopirku šo Bībeli, tad sāku visu lasīšanu tā kā no sākuma. Zinu, ka izlasīts ļoti maz, neskatoties uz to, ka mana jaunā gada apņemšanās bija vairāk lasīt Bībeli. Pa vasaru ar visiem darbiem pilnīgi nesanāca laika, bet tagad, kopš pārvācos uz Vāciju, tam ir veltīts vairāk laika, un tas atkal atgriezies vakara rituāla daļā.


Trīs rakstāmie, ko izmantoju lasīšanai. Pildspalva pierakstiem, zīmulis, lai apvilktu izlasīto pantu cipariņus un marķieris, lai atzīmētu to, kas sirdij tuvāks un paturams prātā. Un arī iekrāsotu plānā izlasītās nodaļas.


 Mazajā parastajā blociņā, kas nopirkts sen atpakaļ Maximā, gan jau par dažām kapeikām, ar pārsteidzoši labu papīru, ir tā vieta, kur tiek veikti īpašie pieraksti. Te atceļo visskaistākie panti no Bībeles. Reizēm uzrakstīti tā skaisti, izceļot kādus vārdus, ar kādu mazu, smieklīgu ilustrāciju, bet dažreiz tā parasti un vienkārši. Reizēm, šis blociņš ir tāds kā uzlādes avots, no kura smelties.


Uz iekšējā vāka man uz lapiņas uzrakstīta lūgšana, ko man atsūtīja viena Draudzene, kas mudināja un tuvināja mani Bībeles lasīšanai... Diemžēl, vai arī laimīgi, ka tā, bet Draudzene pati, Tēta dārzā staigā un priecājas... 


Mīļākā grāmata no visām protams ir Psalmi. Tos lasu ne vienu reizi vien, tāpēc arī stipri daudz iekrāsotu pantu ir tur. Reizēm var atvērt un pārlasīt tikai iekrāsoto, lai uzlādētos un smeltos...

Pati lasīšanas sistēma vienkārša, nezinu kā, no kurienes, bet man ir tāda - izlasu pantu, ar zīmulīti apvelku cipariņu. Īpaši mīļām nodaļām apvelku lielo nodaļas ciparu. Psalmiem virsrakstu pasvītroju vai izkrāsoju ar marķieri. Un īpašus Bībeles pantus iekrāsoju ar marķieri.


Īpašas vietas Bībelē, cik tālu tikusi vai kur mīļāka vieta, atzīmēju ar grāmatzīmītēm no veikala Aminis ar citātiem.



Kā jau rakstīju, tad šo Bībeli iegādājos sev pirms vairāk kā gada. Veikalā Aminis, ap 20 eiro... Tieši šo biju noskatījusi jau kādu laiku, jo man patīk rāvējslēdzējs, lapu zelta maliņas un nodaļu atzīmītes lapas malās.

Tāds nu ir mans Bībeles lasīšanas stāsts.

Lūk, Jums noslēgumā viens no mīļākajiem pantiem -

Tas visu spēj, kas tic.
Marka evanģelijs 9:23

Un dziesmiņa, Svētīgai dienai - 



16 septembris 2017

Duisburga

Esot ārzemēs vienmēr ir savādāka sajūta. Ir lietas, kas izskatās citādi, ir cilvēki, kas runā savādākā valodā, ir lietas, kas Latvijā nešķistu parastas un ikdienišķas (piemēram velobraucēju palaišana vienmēr un visur) vai vēl nekad neredzētas vietas un ēkas. Esot Duisburgā tikai 2-3 stundas, apstaigājot apkārtni redzēju daudz vēsturisku ēku, modernu strūklaku, dažādu veikalu un visu, kas pilsētā pienākas. Tomēr visu laiku bija tāda pacilāta sajūta - jauna pilsēta, kas jāapskata, jāiepazīst.

Operas nams

Liebfrauenkirche

Kāpnes. uz kurieni?

Ielu muzikanti uz tirgus ielas.

Dārzeņi, gaļa, zivis un viss cits, kas parastam tirgum piederīgs, atrodams uz vienas ielas.

Lifesaver Brunnen (Dzīvības glābēja strūklaka)

Schiffmasken strūklaka

Vecā pasta māja. 
Vecā rātsnama tornis.


Viens no rātsnama turētājiem.

Strūklaka pie vecā rātsnama par godu ģeogrāfam Gerhard Mercator


Ģerbonis virs rātsnama durvīm



Salvatorkirche - Evanģeliskā Duisburgas pilsētas baznīca. 



1902. gadā veidota Rolanda statuja vecjā Rātsnama ēkā.

Karmel Kirche


Vācijas lielākais arhīvs ar 142 kilometriem plauktu.

Schwanentorbrücke