01 oktobris 2017

Ja Tu visu laiku runāsi...

Ja Tu visu laiku runāsi, Tu nekad nedzirdēsi, kas citiem ir sakāms...

Man, laikam, vislabāk patīk filmēt video 10-15 minūtēs. Apiet, apbraukt apkārt ezeram, noķert putnus dažādos rakursos, piesēst uz soliņa un filmēt timelapsu un palasīt grāmatu. Apskatīties apkārt uz maziem sīkumiem, kam ikdienas steigā paskrienam garām, kā pašsaprotamām lietām.
Rudens. Ir taču skaisti.

Un kārtējā nakts iedvesma neļauj doties gulēt... :)

29 septembris 2017

Par to 101 lietu.

Nesen, vasaras noslēgumā, man iemācija salikt rubiku kubiku. Tagad to daru gandrīz katru dienu, un gaidu no ebaya paciņu ar savu pirmo speed cube, lai varētu to darīt ātrāk... Man patīk tādas lietas, kas prasa zināmu pirkstu veiklību un ātru domāšanu... Bet ne par to šoreiz stāsts.
Stāsts par to, ka griežot kubu reiz ienāca prātā doma - cik fantastiski! Es neapzināti esmu izpildījusi vienu no sava 101 lietas saraksta. Taču kāda bija vilšanās, kad pārskatīju sarakstu un šādu punktu tur neatradu. Pēc tam izrādījās, ka tas ir bijis punkts manā pašā pirmajā (šobrīd ir jau 3.) sarakstā. Toreiz tā arī neizpildīts un uz nākamo 101 lietas sarakstu nebija aizceļojis... Cik žēl.
Bet, tomēr, pārlasot sarakstu, ieraudzīju lietas, kas izpildījušās tā pat, pašas no sevis...
Tad par dažām tām, kas notikušas nesenāk -

nr. 15. Londona
Tā nu sanāca, ka man laimējās būt vienai no trim Latviešiem, kas devās uz Spāniju, uz 2 dienām, lai piedalītos projektā Ideas Powered. Turp devos caur Amsterdamu, un atpakaļ ceļā uz Latviju caur Londonu. Sen sapņots sapnis no Bucket Lista piepildījās 1. jūlijā un redzēju Big Benu un vēl šo to.

(Filmu maratoni)
nr. 66 Harijs Poters 
Pēc tam, kad vienu vakaru biju nodzīvojusi tādā kā skumju brīdī, par to, ka seriāls Orange is the new black, ir beidzies (jo to noskatīju arī mazāk kā nedēļas laikā, visas 5 sezonas), lai uzlabotu savu omu divās dienās noskatījos visas 8 Harija Potera filmas. Laikam lieki piebilst, ka arī pēc tam bija tā tukšuma sajūta, kad ir noskatītas visas filmas un nevar īsti saprast, kā dzīvot tālāk.. 

nr. 67 12. klasē vidējā atzīme virs 7.
Tā arī bija. Tāds neliels lepnums sirdī izlaidumā jau arī bija par iespēju ieiet zālē pie Latvijas karoga un arī par to, ka  izsauca pašu pirmo. Varbūt eksāmenos, īpaši matemātikā, gribējās citādākus rezultātus redzēt, bet esmu apmierināta, ņemot vērā, ka tomēr tos 2 gadus, no trim vidusskolas gadiem, skolā tāds regulārs viesis nebiju... Vidusskola ir pabeigta un ko tur daudz vairs runāt...

nr. 68 Online kursi.
Vairs neatceros precīzi kādā, bet uzvarēju konkursā un balvā saņēmu iespēju bez maksas piedalīties LU Open Minded kursos "Būt modram un sasniegt mērķi. Psiholoģijas kurss par to, kā neļauties kārdinājumiem". Godīgi sakot, nebiju tas uzcītīgais students, kas katru reizi kā iznāca lekcijas video to noskatījos un visu labi iegaumēju. Es kā tipisks cilvēks, visus video noskatījos vienā dienā un izpildīju to noslēguma testu. Un izrādījās veiksmīgi. Atbildēju pareizi uz pietiekoši daudz jautājumiem, un jau pavisam neilgi pēc tam saņēmu arī pastā savu apliecinājumu par dalību kursos. Interesanti jau bija... :)

nr. 72 Iestāties universitātē.
Nu tas jau tāds pavisam svaigs notikums. Vēl pat nav sākušās studijas, bet es jau te kā gandrīz mēnesi dzīvoju, un gandrīz ik dienu braukāju garām un apkārt savai universitātei. Bet nu jau, pavisam drīz 9. oktobrī sāksies arī mans studēšanas laiks... 


nr. 89 Darbs vasarā.
Jā, šī bija ļoti darbīga vasara. Vairāk biju prom, nekā mājās. Strādāju 5 nometnēs gan bērniem, gan jauniešiem. Dažādās vietās, dažādās komandās. Pieredzes bagāta vasara bija. Piedzīvojumiem, emocijām, notikumiem bagāta. Patiešām. Neaizmirstams laiks....

nr. 99 Galda spēļu nakts.
Šis pa visam smieklīgi. Vienā vienīgajā "nometnē" kurā es piedalījos kā dalībnieks, tāds mazs jaunietīties starp pieaugušajiem, pirmajā naktī spēlējām galda spēles. Tas bija tik jautri un es tiešām par to priecājos no visas sirds, jo vienmēr man gribas spēlēt monopolu vai kādas citas spēles, bet atbalstītāju man pavisam maz un tas tā reti sanāk... vienmēr skatos ar skaudību uz youtuberu vlogiem, kad viņi sanāk draugi kopā tikai, lai uzspēlētu spēles. Bet gan jau arī man tāds brīdis pienāks un tādi spēļu vakari un naktis būs biežāk... :)


Un tad pie reizes arī par to, kas nesen uzsākts un šobrīd sarakstā iekrāsojies sarkanā krāsā jeb procesā  -

17. Izlasītās grāmatas aprakstīt blogā
Par šobrīd 2017. gadā izlasītajām 7 grāmatām ir rakstīts arī šajā blogā. Par to, kas senāk, nav sarakstīts, bet par to, kas turpmāk tiks izlasīts, centīšos uzrakstīt pa visam noteikti...

75. Pabeigt Duolingo vācu valodu
Iesākts pavisam pavisam sen, un tad atkal aizmirsts, atsākts un aizmirsts. Šobrīd esmu atsākšanas procesā un arī jau izpildītos punktus pildu vēlreiz, lai atgrieztos tas zelta spīdums un visi punkti izpildīti kārtīgi.

78. Apgūt kaligrāfijas pamatus
Nopirku pat tādas brush pens, lētajā veikaliņā, ar ko ķēmojos un spēlējos. Arī spalvas kāts man ir, tikai nesen pazaudēju svarīgāko detaļu un tā arī nevaru atrast. (Šķiet, ka šajā dzīvoklī nav zeķu zaglis, bet gan spalvas zaglītis.) Laikam būs jānopērk jauna..... hm. Bet trenējos arī fake kaligrāfijā - kas ir ar parasto pildspalvu vai jebkādu rakstāmo atveidot burtus kā rakstot ar spalvu.

83. Izpildīt 30 dienu planking challange.
Šobrīd rakstot ziņu esmu jau 8. dienā, un es tik ļoti ar sevi lepojos. Nav izlaista neviena diena un tiešām izpildu visus vingrojumus, jo planking challenge papildināju arī ar pietupienu, piepumpēšanās un presīšu izaicinājumu. Ja pirmajā dienā 50 pietupieni bija problēma, tad tagad 80 varu izdarīt kārtīgi un no 20 sekunžu plankinga jau izaugusi līdz 45 sekundēm. Gala rezultātā 30. dienā ir 5 minūšu plankings, 250 pietupieni, 50 piepumpēšanās un 150 presītes, bet vai man tas izdosies, nezinu, jo šobrīd man tas liekas ārkārtīgi daudz un dienu tik maz... bet tad jau redzēs, varbūt ziņošu par šī izaicinājuma rezultātiem.. :)



Tad nu tā man šobrīd iet... Izpildītas 13 lietas, procesā 7..
Laiks vēl ir līdz 2018. gada 17. novembrim. Vēl vairāk kā gads, bet vēl ir 88 lietas, ko jāizpilda...  Kā veiksies turpmāk - ziņošu.
Kā Jums veicas ar saviem dzīves plāniem?

28 septembris 2017

Kā es lasu Bībeli.

Hm, ilgi domāju kā saukt šo ziņu - kaut kas privāts? Kā es to daru? Mani noslēpumi? Nu nē, ja jau stāstu, tad stāstu pa īstam. Kā es lasu Bībeli.
Varbūt tas tās "saaukstēšanās" ietekmē, ka es rakstu par ko tādu, ko nekad mūžā nebūtu domājusi dalīties. Bet tā kā biju nedaudz apslimusi, (šobrīd jūtos, ka varu par saslimšanu runāt arī pagātnes formā) es šodien visu dienu nogulēju, un tagad, kā jau pa dzīvi naktsputns, man uznākusi iedvesma rakstīt, kaut arī pulkstens pēc manas laika joslas rāda 5:15. Aizmigt sevi es nevarēju piespiest, tādēļ cēlos vien no gultas un rakstīju plānus, lasīju grāmatu un arī Bībeli. Tad Kāds nolēma, ka man par to jāpastāsta citiem.
Bieži ārzemju blogos var atrast dažādas skaistas ziņas, par to kā cilvēki lasa Bībeli, par viņu ieradumiem un tam līdzīgām lietām. Latviski īsti daudz neko tādu es neesmu redzējusi. Varbūt par maz esmu meklējusi? hm.  Es laikam tomēr gribu padalīties ar to, kā es esmu pielāgojusi tādu kā savu sistēmu... Par visu pēc kārtas.


Bībeli man nesanāk palasīt katru dienu, kaut arī ļoti gribētos, bet reizēm vienkārši nesanāk un viss.
Savā lasīšanas procesā man ir dažādas lietas, kas man palīdz un ko man patīk izmantot. Varbūt lieki, varbūt ne, bet tā daru es.


Par ko tādu domāju un plānoju jau sen, bet biju pārāk slinka lai visu uztaisītu pati, tādēļ atradu šādu Bībeles plānu internetā angļu valodā, un pati tikai nomainīju Bībeles grāmatu nosaukumus latviski, jo arī Bībeli lasu latviski, jo tā taču mana dzimtā valoda. Kā gan savādāk.
Tātad izlasot kādu nodaļu, to arī atzīmēju plānā. Kāpēc, priekškam? Ai, man mamma tāda, viņai patīk statistika, un tad arī viņa man to pielipinājusi. Patīk redzēt to vispārējo skatu cik un kas ir izlasīts.
Šajā plānā man ir atzīmēts tikai tas, ko esmu atzīmējusi kā izlasītu šajā Bībelē. Tātad no 2016. gada 4. augusta. Pirms tam lasīju mazu Bībelīti, kas bija pirkta lietoto preču veikalā Otrā Elpa pa 6 eiro vai lati, neatceros īsti, cik tieši sen tas bija... Bet kad nopirku šo Bībeli, tad sāku visu lasīšanu tā kā no sākuma. Zinu, ka izlasīts ļoti maz, neskatoties uz to, ka mana jaunā gada apņemšanās bija vairāk lasīt Bībeli. Pa vasaru ar visiem darbiem pilnīgi nesanāca laika, bet tagad, kopš pārvācos uz Vāciju, tam ir veltīts vairāk laika, un tas atkal atgriezies vakara rituāla daļā.


Trīs rakstāmie, ko izmantoju lasīšanai. Pildspalva pierakstiem, zīmulis, lai apvilktu izlasīto pantu cipariņus un marķieris, lai atzīmētu to, kas sirdij tuvāks un paturams prātā. Un arī iekrāsotu plānā izlasītās nodaļas.


 Mazajā parastajā blociņā, kas nopirkts sen atpakaļ Maximā, gan jau par dažām kapeikām, ar pārsteidzoši labu papīru, ir tā vieta, kur tiek veikti īpašie pieraksti. Te atceļo visskaistākie panti no Bībeles. Reizēm uzrakstīti tā skaisti, izceļot kādus vārdus, ar kādu mazu, smieklīgu ilustrāciju, bet dažreiz tā parasti un vienkārši. Reizēm, šis blociņš ir tāds kā uzlādes avots, no kura smelties.


Uz iekšējā vāka man uz lapiņas uzrakstīta lūgšana, ko man atsūtīja viena Draudzene, kas mudināja un tuvināja mani Bībeles lasīšanai... Diemžēl, vai arī laimīgi, ka tā, bet Draudzene pati, Tēta dārzā staigā un priecājas... 


Mīļākā grāmata no visām protams ir Psalmi. Tos lasu ne vienu reizi vien, tāpēc arī stipri daudz iekrāsotu pantu ir tur. Reizēm var atvērt un pārlasīt tikai iekrāsoto, lai uzlādētos un smeltos...

Pati lasīšanas sistēma vienkārša, nezinu kā, no kurienes, bet man ir tāda - izlasu pantu, ar zīmulīti apvelku cipariņu. Īpaši mīļām nodaļām apvelku lielo nodaļas ciparu. Psalmiem virsrakstu pasvītroju vai izkrāsoju ar marķieri. Un īpašus Bībeles pantus iekrāsoju ar marķieri.


Īpašas vietas Bībelē, cik tālu tikusi vai kur mīļāka vieta, atzīmēju ar grāmatzīmītēm no veikala Aminis ar citātiem.



Kā jau rakstīju, tad šo Bībeli iegādājos sev pirms vairāk kā gada. Veikalā Aminis, ap 20 eiro... Tieši šo biju noskatījusi jau kādu laiku, jo man patīk rāvējslēdzējs, lapu zelta maliņas un nodaļu atzīmītes lapas malās.

Tāds nu ir mans Bībeles lasīšanas stāsts.

Lūk, Jums noslēgumā viens no mīļākajiem pantiem -

Tas visu spēj, kas tic.
Marka evanģelijs 9:23

Un dziesmiņa, Svētīgai dienai - 



16 septembris 2017

Duisburga

Esot ārzemēs vienmēr ir savādāka sajūta. Ir lietas, kas izskatās citādi, ir cilvēki, kas runā savādākā valodā, ir lietas, kas Latvijā nešķistu parastas un ikdienišķas (piemēram velobraucēju palaišana vienmēr un visur) vai vēl nekad neredzētas vietas un ēkas. Esot Duisburgā tikai 2-3 stundas, apstaigājot apkārtni redzēju daudz vēsturisku ēku, modernu strūklaku, dažādu veikalu un visu, kas pilsētā pienākas. Tomēr visu laiku bija tāda pacilāta sajūta - jauna pilsēta, kas jāapskata, jāiepazīst.

Operas nams

Liebfrauenkirche

Kāpnes. uz kurieni?

Ielu muzikanti uz tirgus ielas.

Dārzeņi, gaļa, zivis un viss cits, kas parastam tirgum piederīgs, atrodams uz vienas ielas.

Lifesaver Brunnen (Dzīvības glābēja strūklaka)

Schiffmasken strūklaka

Vecā pasta māja. 
Vecā rātsnama tornis.


Viens no rātsnama turētājiem.

Strūklaka pie vecā rātsnama par godu ģeogrāfam Gerhard Mercator


Ģerbonis virs rātsnama durvīm



Salvatorkirche - Evanģeliskā Duisburgas pilsētas baznīca. 



1902. gadā veidota Rolanda statuja vecjā Rātsnama ēkā.

Karmel Kirche


Vācijas lielākais arhīvs ar 142 kilometriem plauktu.

Schwanentorbrücke


10 septembris 2017

Ilgs klusums.

Ja es teiktu, ka man nebija laika rakstīt blogu, es melotu. Laiku var atrast vienmēr. Tikai katru reizi te ienākot un redzot tik senu ziņu, liekas, labi, lai paliek, gan jau citreiz. Un tad tā arvien, arvien te iestājās dziļāks klusums. Bet laikam jau beidzot ir pienācis gals.
Esmu Vācijā, jau vairāk kā nedēļu. Dzīvoju viena pati, tāpēc man ir ļoti daudz brīva laika vienkāršai domāšanai. Un varbūt, pat pārāk daudz laika domāšanai. Jo domas ne vienmēr ir tās, kas palīdz ar vientulību :D

Pirms braukšanas prom.

Kāpēc esmu šeit - lai mācītos universitātē.
Kādā - Rhein Waal University of Applied Sciences jeb orģināli Hochshule Rhein Waal.
Ko es mācīšos - Information and Communication design - Informācijas un komunikāciju dizainu.
Kādā valodā - Angliski. Tāpēc gada sākumā kārtoju IELTS testu, un nokārtoju to uz 7.5 kas ir C1 līmenis.
Kur dzīvoju - pagaidām tādās kā studentu kojās, kā apakšīrnieks, kamēr īstais īrnieks ir studiju praksē Minhenē. Dzīvošu šeit līdz decembra beigām. Viena istaba, kuras stūrī ir ledusskapītis, plīts un izlietne, arī pašai sava wc un duša. Nav jāaiziet no istabas ne uz mirkli, lai viss būtu pa rokai.
Vai vieta ir laba - Jā, laba, no universitātes 1km. Ar riteni braucot, 5 minūtes. Veikali, labu labie, ir visapkārt rokas stiepiena attālumā. Pati pilsēta - Kamp-Lintfort - ir itkā maza, bet tomēr ap 30 tūkst. iedzīvotāju.

Pirmo reizi pie universitātes

Vispār, Kāpēc Vācija? Un kāpēc gan ne?

Varbūt tā ir tikai mana kaprīze vai iegriba, studēt šeit, nevis Latvijā. Bet man mamma iemācījusi dzīvot nedaudz citādāk - es gribu tā, lai nav tā kā citiem. Ak, visi studē Latvijā? Nu labi, es gan nē.
Studēt Vācijā man bija jau sen izlolots sapnis. Jau 6. klasē, kad bija jāizvēlās krievu vai vācu valoda, es pierunāju mammu, ka mācīšos vācu, jo es dzīvošu Vācijā. Arī pēc 9. klases beigšanas es zināju, ka pēc vidusskolas es došos uz Vāciju. Un vidusskolas laikā tas jau bija pašsaprotami un tika meklētas interesantākās studiju programmas, vietas, universitātes un informācija kā to dabūt gatavu. Ilgi un smagi tas viss nāca, bet es pamazām vien nonācu līdz tādiem kā informācijas pieturas punktiem un tagad esmu šeit.

Ceļojot apkārt ir tik daudz skaistuma šeit jau redzēts, un cik vēl nav atklāts.... 

Studijas man sāksies tikai 9. oktobrī, bet pagaidām es vienkārši atpūšos, braukāju apkārt ar savu velosipēdu, iepazīstu apkārtni un tuvākās pilsētas. Šonedēļ saņēmu arī savu studenta id, kas vienlaikus ir arī bezmaksas transporta karte, tāpēc gan jau nākamnedēļ varēs padoties uz lielo Duisburgu, apskatīt, kas tur labs piedāvājumā.

Skaistums blakus pilsētā - Rheinburg

Ko vēl lai šeit un tagad izstāstu? Nezinu, esmu diezgan laimīga par to, ka esmu šeit. Ar nepacietību gaidu studijas. Pagaidām strādāju pie etsy veikaliņa uzlabošanas un attīstīšanas, braukāju apkārt un vienkārši atpūšos. Tik sen nebiju to darījusi. Ko? Vienkārši to, ko tajā brīdī gribas. Gribu guļu, gribu ēdu, gribu braucu ar riteni, gribu - nedaru neko.

Labi, viss. Apsolos mazāk klusēt un vairāk rakstīt. Gribās jau rakstīt, tiešām, tikai vienmēr ir tā doma -  ai, citreiz, citreiz. Ok, vairāk centīšos citreiz neatlikt uz citreiz. :)

31 decembris 2016

2016. gads

2016. gads bijis piepildīts, aizraujošs, piedzīvojumu bagāts un vienkārši neaizmirstams.
Gribu maziem solīšiem atskatīties uz to, kas noticis.

Saullēkti pirms skolas dod spēku izturēt dienu... Tādu šogad bijis daudz un dikti skaisti. Gada sākums vienmēr tāds patukšs, kamēr iešūpojās, un nekas diži daudz nenotiek.


Februāra ēnu dienā viesojos Radio Skonto un izbaudīju radio ētera priekus.

Pavasaris trakais zinātniski pētnieciskā darba laiks jeb laiks kad burtu savienojums ZPD liekās kā sods vai lamuvārds.


Nav jau gads tikai krāsainās krāsās krāsojams. Februāra beigās, zaudēju tuvu cilvēku-draugu, padomdevēju un lielisku skolotāju. Bildīte sena, bet vismīļākā.


NVO festivāls, kur Madonas novada jauniešu domi pārstāvējām, foršus cilvēkus satikām un vienkārši vienu dienu visi kopā izklaidējāmies.


ZZ čempionātā savai klasei par godu iekāpu lapsas tērpā un izklaidējos, lai gan man, gan citiem jautri.


Lielais piedzīvojums Jauniešu Saeima. Aizraujoši un satraucoši. Lieliska pieredze, iegūti jauni draugi un paziņu loks paplašināts. Izjusta īstā Saeimas garša un politika.


Uz trakām idejām un avantūrām parakstoties, aizbraucām savu skolu pārstāvēt Biznesa Naktī. Liela pieredze negulēt visu nakti un rakstīt biznesa plānu tā, ka dzīvē varētu arī to īstenot.


Izklaidi un darbu apvienojot, uzkāpu uz mājas jumtiņa.


Vasaru iesāku ar jautru piedzīvojumu, par panku pārvērtos un ar interesantu braucamrīku pavizinājos.


Piepildīju senu sapni un aizbraucu uz laukiem ar velosipēdu viena pati. 40 km pievarēti un tad saulainās dienās pie ezera likās vēl jaukāk un siltāk nekā nekad.


Vasara turpinājās ar nometni, lai jauniešus domei piesaistītu. Pirmo reizi mūžā ar kvadraciklu braucu un adrenalīnu ķēru.


Lielais vasaras pārbaudījums - veloekspedīcija. Nedēļas laikā tuvu 300 kilometru braukti ar velosipēdu. Apskatītas novada kultūrvēsturiskās vietas un iepazīti interesanti cilvēki. Neizsakāma pieredze.


Svētki, kā izrādās, jāsvin pie jūras. Tad daba apbalvo ar skaistu saulrietu.


Tad augusta sākumā, lielākais vasaras notikums Jauniešu diena. Pasākums tik ilgi plānots, organizēts un daudz pie tā strādāts. Tad vakarā, kad viss ir beidzies, atslābums un neizsakāma gandarījuma sajūta.


Vasaru noslēdzu ar draudziņiem atpūšoties un izvērtējot visu paveikto. Šie draudziņi vienmēr ir klāt, kad vajadzīgs un palīdzēs.


1. septembris un sākas skola. Šogad palicis pats nopietnākais, jo jābeidz ķēmoties un jāpabeidz 12. klase.


Tad kā bijis kā ne, oktobrī iekāpu lielā, svarīgā amatā un kļuvu par Madonas novada jauniešu domes priekšsēdētāju.


Visu laiku piedzīvojums piedzīvojuma galā. Forums Jūrmalā par neformālās izglītības atzīšanu. Mācīties, atpūsties un izklaidēties reizē.


Decembris iesākās ar gada svarīgāko notikumu mūsu novadā un tika pasniegtas balvas Sudraba Gailis. Sanāca, ka ieguvu balvu "Gada Brīvprātīgais" un visa komanda kopā "Gada pasākums jauniešiem" par Madonas novada Jauniešu dienu 2016. Pārsteigumiem bagāts vakars. Un pēc tam liels gandarījums par lieliski aizvadīto pasākumu.


Šī gada lielākais piedzīvojums - ceļojums uz Grieķiju.
Erasmus+ projekts par neformālo izglītību dāvāja man iespēju lidot un baudīt brīnišķo dabu un kalnus, iepazīt jaunus cilvēkus un gūt lielisku pieredzi projektu rīkošanā un organizēšanas darbos.


Redzēt tik tālu, ka skatiens apmaldās un sajust tik daudz vienlaikus ir tik fantastiski. Gribu ceļot vēl un vēl, lai redzētu visu, kas pasaulē ir iespējams.


Redzēts viens no pasaules lieliskajiem objektiem - Akropole. 


Pirmais vakars Grieķijā apbalvoja ar fantastisku saulrietu.


Ar šo foto arī noslēdzu šī gada apskatu. Gads piepildīts neskaitāmiem piedzīvojumiem un izaicinājumiem. Ja skatās ciešāk, tad gājis kā pa kalniem, augšā un lejā, augšā un lejā, bet vajadzētu jau skatīties tikai uz tām kalnu virsotnēm... Gūta ļoti liela pieredze daudz un dažādos pasākumos, projektos, nometnēs... Baudīta daba tik ļoti, ka gribās vēl un vēl.

Paldies visiem, kas ar mani kopā šajā gadā bijuši.
Paldies visiem, kas piepildīja šo gadu ar lieliskām emocijām un piedzīvojumiem.
Paldies ģimenei, kas mani vienmēr atbalsta.
Paldies Dievam, ka šis gads bijis tik veiksmīgs un piepildīts.

Lai 2017. gads būtu vēl piepildītāks un vēl aizraujošāks!