politikas stundā runājam par politiskajām ideoloģijām, bet ne par to šoreiz stāsts. Kad skolotājs jautā par to, vai valstij būtu jāpalīdz neveiksminiekiem, citi saka jā, jo valstij ir izdevīgi, ka vairāk cilvēku strādā. Un tad man lika aizdomāties skolotāja teiktais - kas vispār ir valsts? Valsts esam mēs paši, tauta, sabiedrība. Bieži vien, ar jēdzienu valsts tiek asociēta ar valdību, saeimu un pārējiem deputātiem. Bet valsts. Tie esam paši mēs. Demokrātiska valsts, tak.
Noteikti kāds lasīja šo un domāja - kas tas vispār ir?
haha, tad nu ziniet, skolā, kad ir jau 8 stunda, un centies galvā iebāzt kārtējo teoriju, kura tik ļoti nogurdina, gadās prātā visādas domas.
Reiz braucot autobusā, ieslēdzās senāka dziesma, un klausīšanās atgrieza atpakaļ tajās dienās, kad tā man bija top dziesma. Un radās kāds prieciņš. Prieks, kas varbūt kaut kur bija pazudis, uz mirkli atgriezās. Tāpēc, šodienas ieteikums - pa reizei ieslēdz senāku dziesmu, kas tevi atgriež laikā, kad juties pavisam sajūsmināts un laimīgs, jo mūzikai ir ļoti liels spēks.
šodien,par godu Ziedonim, dziesma "Ne citu rīt". :)
Vispār Ziedonim, bez šaubām, ir ļoti skaisti dzejoļi, Jums tā neliekas?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru