Skola ir sākusies pilnā sparā, un, laikam, tam astrologam bija taisnība, labāk bērnus uz skolu pirmajā septembrī nevajadzēja vest. Ir tikai otrā skolas nedēļa, bet sajūtu līmenī šķiet, ka jau ir gada vidus un tas nekad nebeigsies. Tomēr jau ir jūtama skolas ietekme uz manu miega režīmu. Vēlāki vakari pie rakstāmgalda, agrāki rīti pie virtuves galda. Tā vien izklausās, ka pie galdiem tik sēžu. Un tā arī ir. Cik tad pakusties pa dienas vidu? Maz. Tāpēc arī izrādās ārsta ieteikumi katru dienu nodarboties ar sportiskajām aktivitātēm, jo pa vasaru visu laiku skraidīju un darīju, muskuļi sāp no sēdēšanas. Re kā mēdz būt. Muskuļiem nepatīk sēdēt. Tad jau neko, jādara kas lietas labā, citādi sāpēs cīnīties nav diezko forši, visi piekritīsiet.
Ja varētu atļauties, tad arī pačīkstētu par saspringto grafiku. 9 stundām, 8 stundām un miljons obligāti neobilgātajām konsultācijām. Tomēr 12. klase un tie eksāmeni pavasarī gaida. Varbūt lieku sev lielu izaicinājumu ar savu eksāmenu izvēli, bet kas neriskē, tas nevinnē. Lai piepildītu sapni, ir smagi jāstrādā un sevi jāpieradina pie darba. Es tiešām centīšos darīt visu, kas manos spēkos.
Un starpcitu, ja "ieejam" motivējošajā sarunu līmenī tad esmu diezgan "hype" (ekstra sajūsmināta ar lielu enerģijas devu) par grāmatām. Pabeidzu lasīt "Ieraduma Spēks" un pagaidām, tā ir mana šī gada izlasīto grāmatu favorīte, tomēr man ir diezgan lielas aizdomas, ka Robina Šarmas "Līderis bez titula" aizstās šīs grāmatas "titulu" par šī gada favorīti.. Jo šobrīd esmu lielā sajūsmā. Par abām grāmatām, ja godīgi, jo principā, tās abas iet roku rokā un apvienojot zināšanas un pielāgojot savai dzīvei tur var sanākt reāla romāna vērta dzīve. (pēdējā laikā visu mēru grāmatu izteiksmēs. hm, kāpēc?)
Un starpcitu, uz skolu piecelties agri no rīta ir vieglāk, ja aiz loga ir skaists saullēkts. Labi, labi, šis foto uzņemts ceļā uz autobusa pieturu, bet tomēr.. ideju sapratāt.
Saule ir mana stihija, un ja vēl tur pievienojas klāt mākoņi, teiksim, spalvu. Vispār ideāli.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru