4 mēnešu jubileja!

10'540'800 sekundes, jeb

175'680 minūtes, jeb

2928 stundas, jeb

122 dienas, jeb

17 nedēļas un 3 dienas jeb

4 MĒNEŠI pavadīti kopā ar savu mīļo Otto jeb Ilizarova aparātu uz kājas kopš 4.septembra.

Laikam daudz. Manuprāt, pietiekoši daudz, lai man tas viss jau varētu apnikt. :) 

Ir bijušas lielas un mazas sāpes, ir bijušas daudz grūtas naktis, daudz vājuma mirkļu, un daudz soļi sperti uz trijām kājām, izmantojot kruķus, daudzi kilometri noripināti ar ratiņkrēslu... Bet ziniet - tas ir tā gaidāmā rezultāta vērts! :) 

Bet šajā laikā es neesmu tikai sēdējusi mājās un blenzusi sienās... Ir darīts arī kas superīgs. (Notikumi pilnīgi bezsakarīgā secībā.)

Esmu bijusi One Republic koncertā. Ar ratiņkrēslu, protams. Lūk, tā ir vieta, kur es varu 100% teikt: pret cilvēkiem ratiņkrēslā tur izturējās cilvēcīgi. Apsargu jūra kas palīdz gan nobraukt, gan uzbraukt uz podesta. Jo visi apmeklētāji ratiņkrēslos atradās uz tādas platformas, kad sēžot tu redzi pāri cilvēku galvām,kuri stāv kājās. Tiešām piedomāts, lai arī cilvēki ratiņkrēslos justos kā cilvēki.

Esmu dejojusi ballē. Izklausās traģiski, vai ne? Bet mani, laikam, nevar apturēt :D haha. Bija jauniešiem pasākums "Sudraba Gailis", kurā tika nominēti jaunieši dažādās nominācijās saistībā ar brīvprātīgo darbu un aktivitātēm Madonas novada jauniešu centros. Pat es saņēmu diplomu, par aktivitāti JIC "Kubs" pasākumos. Pasākums noslēdzās ar jautru balli, no kuras es atturēties nespēju.Dejoju stāvot uz vienas kājas un ar vienu kruķi rokās. Noteikti no malas diezgan amizanti izskatījās, bet es dejoju.

Esmu miljons reizes bijusi skolā. Un tur es, protams, arī braucu ar ratiņkrēslu un izmantoju mūsu skolas burvīgo iespēju- liftu. Uz skolu neeju katru dienu, bet reizi nedēļā varbūt. Pagājušā gada noslēgums bija diezgan briesmīgs -ar 7 kontroldarbiem vienā dienā, bet tieši šī iemesla dēļ es paspēju visus parādus izpildīt laikā, un pat iegūt sudraba liecību... :)

Ceļojums uz Tartu. Kā jau mūsu ģimenei vienmēr rodas ašās idejas, pat mana nestaigāšana nespēja mūs atturēt no 4. adventes pavadīšanas Tartu. No rīta turp, vakarā atpakaļ. Izstaigājām arī nedaudz Tartu vecpilsētu...ūnn, protams, veikalus. :D haha Un tad arī tapa mūsu ģimenes 2. selfijs.

Apskatīts Staro Rīga. Biju gaidījusi nedaudz ko vairāk, bet tomēr es tur biju un redzēju šo to, kas ir ārpus Vecrīgas, jo Vecrīga nepieejama ratiņkrēslā bruģa dēļ.

Apskatīta 18.novembra parāde un salūts. Parādē biju pirmo reizi, kaut kas jauns un nepieredzēts. Salūtu skatījāmies no Gaismas pils - izmantojām darbinieku privilēģijas pateicoties manai burvīgajai māsai Elīnai. ^^

Trīs reizes gulēju slimnīcā. Pirmā reize bija, kad man piešķīra Otto un mūsu "attiecības sākās". Otrā reize bija, kad ceļoju uz slimnīcu ar "ātrajiem", jo kājā nežēlīgas sāpes. Trešā reize, atkal ar "ātrajiem", tikai šoreiz te pat uz Madonas slimnīcu, jo temperatūra 40.3 un galu galā izrādījās angīna.

Laikam tas arī viss. Varbūt ir vēl, kas aizmirsies, bet liekas, ka šīs ir galvenās lietas. :)
Liekas - 4 mēneši... Garš vai īss mirklis? Grūti spriest, laikam jau garš, ja jau tik daudz notikumu. :D haha

Viss ko es Jums varētu teikt - novērtējiet to kas Jums ir dots - it īpaši spēju staigāt.