1. semestris universitātē.

Kā šodien atceros to mirkli augustā, kad sarunā par pasākumu, kur būtu jāierodas nedēļu vēlāk, pieminēju to, ka neesmu pārliecināta par katru nākamo dienu, jo vēljoprojām gaidu atbildi no universitātes. Un tajā mirklī no kabatas izņēmu savu telefonu un atjaunoju epastu, kā jau vienmēr - gaidot to skaisto ziņu par universitāti. Un par pārsteigumu, tur tā ziņa arī bija. Un doma, par to, cik ļoti man tajā mirklī sitās sirds, liek arī tagad tādam satraukumam rasties... Tas, ka esmu uzņemta universitātē vienkārši lika visam sagriezties kājām gaisā. Tajā mirklī es biju Aizputē ar draugiem, un visa mana ģimene bija kopā mājās. Zvans uz skaļruni, un es atceros, ka es pati nesapratu vai raudu vai smejos, jo tas viss bija kā pārsteigums.
Lai arī skolā man gandrīz vienmēr ir bijušas diezgan labas sekmes, tā tomēr ir cita valsts, cita vērtēšanas sistēma, kas balstās arī uz portfolio rezultātiem, tāpēc līdz pēdējam mirklim nebiju pārliecināta, par tikšanu universitātē, bet arī cita plāna, neveiksmes gadījumā man īsti nebija... Bet nu labi, pietiks par to.
Tātad, ir beidzies pirmais semestris universitātē. Studiju programmā Information and communication design (informācijas un komunikāciju dizains) man bija 7 priekšmeti - Dizaina programmatūra, Fotogrāfēšana, Digitālie mediji, Dizaina vēsture, Komunikāciju dizaina pamati, Eksperimentālā dizaina pamati, Zīmēšana.
Lekcijas notika tikai 4 dienas nedēļā. Lekcijas no rīta sākās 8:45 vai 9:00. Beidzas dažās dienās 14:45, vai garajās dienās 18:00. Pusdienlaiks 45 minūtes no 12:00 līdz 12:45.
Kopsummā sakot, šķiet, ka semestris bijis veiksmīgs un lēns, mierīgs iesākums visam. Darbu nebija pārāk daudz, un esot universitātē un pievēršot visam notiekošajam uzmanību, un lekcijas veltot studijām, var izpildīt 80% darbu lekciju laikā. Vienīgi dizaina vēstures esejas paņēma vairāk laika un bija nepieciešams vairāk papildu darbs.
Attiecībā par eksāmenu nedēļu - rakstisks eksāmens, kurā visiem jāierodas reizē, jāuzrāda id un uz galda drīkst būt tikai rakstāmie bija tikai viens - digitālajos medijos. Dizaina vēsturē 2 esejas, Zīmēšanā un experimentālajā dizainā prezentācijas, kurās jāpaskaidro daži savi darbi, komunikāciju dizainā (un arī experimentālajā dizainā) jāaiesniedz dokumentācija ar visiem semestra laikā izveidotajiem darbiem ar paskaidrojumiem, kas un kā darīts, kāds rezultāts iegūts. Dizaina programmatūrās bija 3 eksāmeni visa semestra garumā, un noslēguma nedēļā par to vairs nebija jādomā. Tā, ka no vienas puses šī nedēļa bija piepildīta un satraucoša, jo katru dienu ir jānodod kāds darbs, vai eksāmens, vai kas tamlīdzīgs, bet no otras puses, ja tas slinkums nebūtu bijis tik liels, tad visus darbus varēja paveikt jau krietni iepriekš.

Durvis rotā mans eksperimentālā dizaina noslēguma darbs un pastkartes ar visu kursa biedru darbiem... 

Tas arī ir viens no maniem secinājumiem, pēc pirmā semestra, ko es vēlos uzlabot savās studijās vispārīgi - pildīt darbus ātrāk, pirms termiņa, lai nav jāfotogrāfē 23:40, jo jāiesniedz foto līdz pusnaktij, vai jāraksta 3500 vārdu eseja pēdējā dienā. Jo darbi tiek uzdoti ļoti laicīgi, un piemēram priekš fotogrāfēšanas visi topici bija zināmi jau semestra sākumā, un katru nedēļu jāiesniedz viena fotogrāfija. Principā, visus foto var iesniegt jau pirmajā nedēļā un vairāk par to nedomāt, bet nē, vajag jau visu darīt pēdējā dienā.
Otrs punkts, ko vēlētos kaut kā piepildīt, bet vēl tikai nezinu kā, ir iesaistīties kādos pēc - lekciju notikumos, vai organizācijās, jo bieži vien tādās lietās var iegūt vairāk informācijas, pieredzes un iepazīt interesantus cilvēkus, nekā tieši lekcijās vai studijās kā tādās. Pagaidām manas dienas bija uni - mājas - darbi/filmas - gulēt. Un tajā posmā darbi/filmas tika noslinkots diezgan daudz, un tas laiks varēja būt pavadīts mazliet jaukāk, skaistāk, produktīvāk un lietderīgāk.
Pēdējo nedēļu esmu iekritusi Pokemonos, jo atradu, ka Netflixā ir pokemoni. Visas bērnības atmiņas un pokemonu nostaļģija. Skatoties visas sērijas secīgi, beidzot var izprast to stāstu, kas ir apakšā, jo tad, kad skatījos bērnudārza, skolas laikā, tad nokavējās kāda sērija un īstas skaidrības par to nebija, bet tagad jauki skatīties...
Kas vēl? laikam nekas.
Kopumā par semestri, vēl nezinu visas atzīmes, bet šobrīd esmu apmierināta ar paveikto, jo visus darbus iesniedzu, visu nodevu laikā, arī nekavēju pārāk daudz lekciju, un lielākoties pievērsu visam uzmanību un veltīju universitātē pavadīto laiku mācībām.