Vakar bija 4. aprīlis. Jau 7 mēneši kopš operācijas. Laiks skrien ātri un velkas vienlaikus.
Tikko uz aptuveniem aprēķiniem izsecināju, ka par spīti sajūtām mājās esmu bijusi vairāk nekā Rīgā pie Elīnas. Starpība uz aptuveni 20 dienām.
Šobrīd manī ir divējādas sajūtas - 1.Ārprāts cik ļoti man tas viss ir apnicis un aiznicis un pārnicis, kad tas viss reiz beigsies? 2.Ja varēju izturēt tik ilgi, tad varu izturēt vēl vairāk.
Laiks iet, nekas nestāv uz vietas. Ārā pavasaris.
Priecīgas Lieldienas mani draugi! :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru