Pirmais krosiņš...

Skrienot smuka saulīte spīdēja... :) 

Uznāca man tāds skriešanas tirdonis. Domāju, vasarā, vasarā... Bet nu kapēc gaidīt! Šovakar sadūšojos un aiziet!

Tagad esmu ļoti laimīga... 

Šis man bija pirmais vakara  skrējiens. Nu neko daudz īpašu par skriešanu jau es nezinu. Vilku botas kājās un gāju. Gāju skriet. Pie mājas ir mežs. Un starp mežu un pagasta daudzdzīvokļu māju rajonu ir zemes ceļš. Nolēmu, ka pirmajai reizei vajadzētu būt labi. 

Skrēju un sapratu, ka bikses neriktīgas. Nu man tādas čaukstīgas, ar rāvējslēdžiem. nu jā, es tāda neprātīga, ar tādām skrēju. Tad es sapratu, ka mati nav riktīgi. Man bizīte, un bizīte zem jakas, kas padarīja muguriņu vēl slapjāku.... Bieži vien, skatoties kādu sporta pārraidi, brīnijos par tām siekalām, kas lido.. Nu sapratu, kāpēc tā ir. Kad sākas neliels, patīkams nogurums un elpiņa aizraujas, un sākam elpot ātrāk, nedaudz siekalas "iet pa gaisu". Tur padarīt neko nevar. :) Tad sapratu, ka gribu iegādāt pulsometru. Jo nekontrolēju, kas ar mani notiek. itkā apzinos, ka skrienu lēni un viss kārtībā, bet tomēr drošības sajūtu gribās... Tad sapratu, ka jāsāk krāt naudiņa nopietnākiem sporta apaviem. Jo tā tomēr ir veselība. Tad sapratu, ka šitā visa padarīšana baigi forša. Tad sapratu, ka gribu vēl....
Tā nu nolēmu, ka izmēģināšu šo skriešanas "štelli" no rīta. Ceru, ka viss izdosies tik pat labi kā šodien!